Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nekavējoties informē pakalpojuma sniedzēju par neapmierinātību ar saņemto interneta, televīzijas vai tālruņa pakalpojumu. Gandrīz puse no visiem (40%) pakalpojuma sniedzēju par problēmu informē tikai tad, ja tā atkārtojas, liecina Lattelecom veiktā telekomunikāciju un televīzijas lietotāju aptauja. Ar draugiem, radiem vai kolēģiem pieredzē dalās 43%, bet publiski, sociālajos tīklos un interneta portālos, neapmierinātību atklāj vien katrs desmitais respondents.
Latvijā ir labi pakalpojumi, bet slikts serviss?
Visvairāk iebildumu Latvijas iedzīvotāji izsaka par internetu, turklāt salīdzinoši bieži – vismaz vienu reizi iebildumus izteikusi gandrīz ceturtdaļa lietotāju, bet divas vai trīs reizes – katrs ceturtais interneta lietotājs. Lietotāji bieži sūdzas arī par maksas televīziju, bet vismazāk iebildumu par pakalpojumu kvalitāti saviem operatoriem pauž mājas telefona lietotāji – trīs no četriem nekad nav vērsušies pie pakalpojumu sniedzēja ar iebildumiem. Pat neskatoties uz salīdzinoši lielo sūdzību skaitu, interneta kvalitātes līmenis Eiropas mērogā tiek novērtēts visatzinīgāk – viens no pieciem respondentiem uzskata, ka Latvijā interneta pieslēguma kvalitāte ir augstāka nekā citur Eiropā. To apliecina arī interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai dati – patlaban Latvija ir dalītā 4./5. vietā pasaulē, vērtējot vidējo interneta ātrumu.
„Pētījuma rezultāti sākotnēji var šķist pretrunīgi. Tomēr tie apstiprina, ka lietotāji vairs nepietiek tikai ar labu pamatpakalpojumu, t.i., ātru internetu, kurā esam soli priekšā Eiropai. Lietotāji ir prasīgi arī pret pakalpojuma nepārtrauktību un augstu apkalpošanas līmeni. Patlaban tirgū darbojas ļoti daudz interneta pieslēguma operatoru, un ne visi tirgus dalībnieki spēj šo līmeni nodrošināt – ar to skaidrojams arī lielo sūdzību skaits. Risinājums ir patērētāju izglītošana par elektronisko pakalpojumu kvalitātes svarīgākajiem kritērijiem, ko tie var pieprasīt no pakalpojuma sniedzēja. Savu pakalpojumu sniedzēju ikviens var izvērtēt interneta vietnē www.novertekvalitati.lv,” skaidro Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Klienti vēlas kompetentus darbiniekus un brīdinājumus par pārtraukumiem pakalpojumos
Neskatoties uz to, ka pakalpojuma izvēle bieži tiek balstīta uz praktiskiem lēmumiem par tehniskiem parametriem, svarīgu kvalitātes daļu veido arī apkalpošana. Televīzijas, interneta un tālruņa lietotājiem būtiskākie labas apkalpošanas faktori ir darbinieku zināšanas (79%) un savlaicīga informācija par plānotajiem sakaru pārtraukumiem (78%). Septiņiem no desmit respondentiem vienlīdz nozīmīga ir iespēja izvēlēties rēķina saņemšanas formu, iespēja saņemt informāciju par pieteiktā bojājuma novēršanas gaitu, kā arī servisa darbinieku ierašanās vai sazināšanās norunātajā laikā. Interesanti, ka mūsdienās vairāk nekā pusei respondentu ir svarīgi saņemt konsultācijas internetā – e-pastā, forumos vai sociālajos tīklos. Viedokļi par kvalitatīvu servisu atšķiras arī starp dzimumiem – trim no četrām sievietēm ir svarīgi saņemt konsultācijas par pakalpojumu, kamēr vīriešiem šāda respondentu daļa ir mazāka (60%).
Cena tomēr nav vienīgais apsvērums
Izvēloties elektronisko pakalpojumu sniedzējus, deviņi no desmit iedzīvotājiem izvērtē pakalpojuma kvalitāti. Tikai pavisam neliela respondentu daļa (4%) elektronisko pakalpojumu kvalitātei vispār nepievērš uzmanību. Kopumā elektronisko sakaru lietotāji augstāk vērtē tehnisko kvalitāti, piemēram, attēla un skaņas nepārtrauktību televīzijai (89%) vai labu dzirdamību mobilajiem sakariem (91%), nevis cenu. Vairāk nekā pusei respondentu ir svarīgi, lai interneta pakalpojumi tiktu regulāri uzlaboti, un trīs no četriem TV skatītājiem priekšroku dod TV kanālu kvalitātei, nevis skaitam. Tas apliecina, ka ir jāinvestē elektronisko sakaru risinājumos un to attīstībā, kā arī satura piedāvājumā.
Lattelecom ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbalstu un iesaistoties Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) izstrādājis elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes un servisa izvērtēšanas kritērijus un anketu, kas turpmāk ļaus iedzīvotājiem novērtēt saņemtos televīzijas, interneta un fiksētā tālruņa pakalpojumus. Kritēriji ir balstīti uz Lattelecom speciālistu pieredzi, pakalpojumu lietotāju biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī PTAC un SPRK ieteikumiem un atzinumiem. Anketa pieejama: www.novertekvalitati.lv
* TNS aptauja pēc SIA Lattelecom pasūtījuma. Aptauja veikta 2012. gada augustā un tajā piedalījās 1035 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.