TESTS: Mazais aristokrāts „Range Rover Evoque”

Britu pielūgtā karaliene ar šādu „konceptkrosoveru” droši vien nebrauktu. Sak, neatbilst etiķetei, par maz formālā stīvuma, par daudz jauneklīguma, un vispār – tas izskatās pēc izpriecu auto (jeb „joy car”)! Toties karaliskās famīlijas mazbērni, kas zina, neatteiktos šādā elegantā braucamajā aizšmaukt kādā piknikā, lai kaut kur Temzas krastos apsardzes uzraudzībā nogrilētu ribiņas…

Lai kādi arī nebūtu karaliskā klana kritēriji auto izvēlē, „Range Rover Evoque” izskatās vienreizēji piemērots tiem, kuri ir sirdī un prātā pietiekami jauni, kuru dzīvē vienlīdz svarīgs ir braukšanas prieks un praktiskums ar mazliet lielāku uzsvaru uz pirmo. Ja lielie un smagnējie „džipi” šķiet pārāk neaizsniedzams sapnis, no kompaktās vai vidējās klases spēkratiem sanācis „izaugt” gluži kā no pusaudžu dienu biksēm, varbūt tieši šis „kompaktais džips” var kalpot kā kompromiss?

Konceptuālais angļu lutausis

Izaicinājums – apvienot kompaktklasi un bezceļniekus – varētu šķist kas neiespējams, taču jāatzīst, ka tas ir izdevies. Uz gadus četrus sena LRX koncepta pamata būvētais krosovers nebūt nav snobisks, drīzāk tas būtu dēvējams par „mazo sporta džipu”. Turklāt sportisks „piesitiens” manāms ne tikai virsbūves dizainā.

„Evoque” konstruktori nav sevi īpaši nodarbinājuši ar pamatīgu „Range Rover” ierasto vadlīniju vizuālo pārveidošanu – dižciltīgā zīmola „panti” saskatāmi gan sašaurinātajā restē, gan arī „niknajos” priekšējos lukturos. Savukārt virsbūves pakaļējā daļa nostrādāta ar zināmu izaicinājumu, sak, turieties, esmu gatavs „iekabināt” pat savas klases „bembim”!

Ja arī kaut kas šeit uztverams kā ļoti „disonējošs”, tad vienīgi pārmēru masīvie sānu spoguļi. Šķiet, ka sānos piestiprināti nelieli televizori, un šādi spoguļi atgādina gadus 15 senu „klupšanas akmeni” kādai Vācijas markai un neviļus šo spēkratu liek nodēvēt par „angļu lutausi”.

Ar dinamiskiem akcentiem iekārtots arī interjers – par aktīvas braukšanas iezīmēm liecina, piemēram, divkrāsainie, dažu slavenu zīmolu atgādinošie sportiskie sēdekļi, kas šķiet gluži kā aicinājums doties rallija trasē (sarkani ar melnu nav vienīgā krāsu kombinācija). Īpašas uzmanības vērts ir automātiskās transmisijas ātrumu pārslēgs – no „jaguāriem” „aizlienētā” apaļā, grozāmā ripa, kas no viduskonsoles iznirst gluži kā spēkratos, kas redzēti fantastikas filmās. Šķiet, atliek tik pagriezt, un kaut kur sānos pie virsbūves „ierunāsies” kāds „ložberis”...

Uzmanību piesaista arī gana augstvērtīgā („premium” segments taču!), vizuāli patīkamā un ekspluatācijā ērtā instrumentu paneļa un durvju apdare – uz paneļa pelēkā fona izšūtās sarkanās „vīles” piešķir svaigu akcentu tieši tajā elementā, kas lielākajai daļai auto krāsots vienmuļā tonī. Turoties pie senas tradīcijas, gan uz sliekšņiem, gan uz „roveriem” stilistiski neierastās stūres lepni spīd metālisks uzraksts „Range Rover”.

Komforts ar zvaigžņu deķi jeb – kad aizbrauc jumts...

„Evoque” tirgū tiek piedāvāts ar divām vai četrām durvīm un ar trim dažādiem dzinējiem – 150 un 190 ZS dīzeļiem un divlitrīgu benzīna motoru. Testam patrāpījies pēdējais variants „Dynamic” versijā ar virkni papildaprīkojuma elementu, taču uzreiz jāteic, ka arī bāzes aprīkojums ir ļoti bagātīgs – apsildāma ādas stūre, vējstikla tīrītāju apsilde, riepu labošanas sistēma, autonomā apsilde, kruīza kontrole u.c. – apraksts ir pārāk iespaidīgs, lai to šeit uzskaitītu.

Divu litru benzīna dzinējs savienojumā ar automātisko ātrumkārbu un pastāvīgu pilnpiedziņu varētu arī nebūt racionāls risinājums pie lieliem ikdienas nobraukumiem, un grūti teikt, vai reāli šis nepilnus 1700 kg smagais un „četru velkošo” uz priekšu dzītais spēkrats uz 100 kilometriem būtu mierā ar 8,7 litru degvielas patēriņu, taču braukšanas komfortu tas nodrošina ar uzviju. Braucot pat jāuzmanās, lai negaidot neuznāk pārmērīgs atslābums un miegs...

Testējamajam modelim ir arī tāda papildaprīkojuma ekstra, kā panorāmas jumts, kas mākoņainā dienā salonā dod mazliet vairāk gaismas, bet, ja kādā brīdī saules stari šķiet par spožiem vai naksnīgā braucienā apnīk virs galvas izplestais zvaigžņotais deķis, ar vienkāršu pogas nospiedienu var mierīgi aizbīdīt „jumta priekškaru”... Savukārt praktiskumam papildu uzsvaru uzliek ietilpīgais bagāžnieks, it kā netīšām aicinātu ne tikai doties piektdienas vakara izpriecas braucienā, bet arī tālākos ceļojumos.

Automātiskā ātrumkārba funkcionē nevainojami, „kickdown” funkcija reaģē bez aiztures un patīkami iespiež sēdeklī, raidot gaismas staru kūļus kaut kur tuvāk koku galotnēm, un šķiet, ka vienīgais trūkstošais „aprīkojuma” elements ir antiradars, jo noturēt „miegainus” 90 km/h ar šādu auto tiešām ir pagrūti. Attiecībā uz ātrumkārbas darbību vietā piezīme, ka mazliet mulsina tikai kustība pilsētas režīmā un izrāvieni no nulles punkta, kad šķiet, ka pirmo pārnesumu „evoks” „stiepj” par ilgu, pārslēdzoties tikai pēc vieglas gāzes „nomešanas”.

Toties, kā jau gaidīts, līdzsvaru šis krosovers gan asākos pagriezienos, gan „astoņniekā” tur ideāli, kas ir vērā ņemama priekšrocība, salīdzinot ar lielajiem džipiem ar augstāk novietotiem dzinējiem.

Gluži kā dīvānā superskaņas ielenkumā

Pagrūti iztēloties, kā šis mazais brašulis, kas konceptuāli bija iecerēts kā „kompaktbezceļnieks”, uzvestos patiesi ekstrēmos ceļa apstākļos un vai neizpelnītos daudzu kolēģu iecienīto „lamuvārdu” „parketa džips”, taču piekares īpatnība, kas uz šosejas ļauj pamatīgāk „izjust” pat stipri vidējus nelīdzenumus, liek domāt, ka „Evoque” īstā vieta tomēr ir asfaltēts segums. Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka „evoks” cienīgā mazā lāča gaitā izbristu arī ceļa gabalus ar dubļiem līdz acīm.

Turklāt, ja vēl ir tāds stereoaprīkojums, kā „Evoque” („Meridian”), lēnas kārpīšanās laikā pa dubļainu vai smilšanu apvidu sevi var izklaidēt mūsdienu laikmetam atbilstoši. Bez radio un CD atskaņošanas iespējām stereosistēmai var pieslēgt tagad tik aktuālos „aipodus”, nemaz nerunājot par „Bluetooth” savienojuma nodrošinājumu.

Protams, nobeigumā nevar iztikt arī bez dažām kaprīzēm – šādas klases autiņam varētu vēlēties, lai salonā vismaz virs pasažieru durvīm būtu tik ierastie rokturi. Otra lieta – jautājums, vai aizmugurē sēdošajiem, kuri garāki par 175 cm, pietiks vietas kājām? Ja pie stūres sēdošais centīsies sev sagādāt „dīvāna komfortu”, ir vairāk nekā skaidrs, ka nē. Tāpat braucot jūtams, ka ražotājs vēlējies nedaudz ietaupīt uz trokšņu izolācijas rēķina, īpaši grīdas daļā – skaņa no šosejas, sevišķi pie pilnībā izslēgta radio, tomēr ir pārāk jūtama. Bet varbūt tieši šī trūkuma kompensēšanai „evoks” aprīkots ar „Meridian” stereosistēmu? Tā teikt – pagriez skaļāk un rauj līdzi?

Iepriecinoša ziņa potenciālajiem „Evoque” pircējiem – pieejama ir arī priekšpiedziņas versija, kas, no vienas puses, nozīmē nelielu atkāpi no šim zīmolam tik ierastajām pilnpiedziņas bezceļnieku tradīcijām, bet no otras – padara šo nebūt ne tā lētākā segmenta spēkratu pieejamu plašākam interesentu lokam.

Secinājums: Universāls auto tiem, kuru vajadzības neaprobežojas vien ar nokļūšanu no punkta A līdz punktam B, bet arī kas iecienījuši arī sportisku braukšanu dažādos ceļa apstākļos un ceļojumus ģimenes lokā.

Dzinēji: 2,0 benzīns (150 un 190 ZS) un 2,2 litru dīzelis

Cena: sākot no EUR 38 503

+ Sportisks dizains, salona apdare

+ Praktiskums, vadāmība

+ Bagātīgs bāzes aprīkojums

- Cena

- Atsevišķu sīku komforta elementu trūkums

- Degvielas patēriņš

Testētais auto – „Range Rover Evoque Dynamic 2.0”

Cena (ar papildaprīkojumu) – EUR 59 049

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape BM Auto”.