Tests: Ar „mazkravinieku” „Ford Ranger” bez kravas

Laiki, kad kravas pikapi kalpoja tikai kā minerālmēslu, kūtsmēslu un citu ar laukiem saistītu lietu pārvadāšanai, bija ar prastu kabīnes interjeru un minimālu komforta aprīkojumu vai pat bez tā, jau kādu laiku ir pagājuši. Nesmādējot ievērojamu jaudu, arī „Ford Ranger” cita starpā ir viens no pikapu modeļiem, kas, uzreiz redzams, būvēts ar pilnīgi citu filozofiju – ražotājs piedāvā ne vien standarta, bet arī visai bagātīgi aprīkotas augstāka līmeņa modifikācijas, gluži kā izaicinot pat dažus luksusa klases segmenta auto.

„Ford Ranger” tapšanas stāsts aptver visai plašu ģeogrāfiju – jaunais leģendām apvītā jeņķu zīmola „reindžers” top ne vairs Āzijas, bet Dienvidāfrikas ražotnēs, bet tā starptautiskā mēroga izstrāde koordinēta no tālās ķengurzemes Austrālijas. Četras dažādas modifikācijas, trīs kabīņu veidi, gana plašas papildaprīkojuma iespējas, kā arī jauda, stils, drošība, komforts un augstās tehnoloģijas – to sola jaunā pikapa ražotāji. Vai viss iecerētais ir izdevies?

Pamatīgs, muskuļains un drošs

Par to, ka „reindžers” sanācis vizuāli iespaidīgs, nav ne mazāko šaubu jau pēc dažu sekunžu vizuālās izpētes. Spīdīgais trīsstieņu režģis, masīvā virsbūve, klīrensa augstums (241 mm), masīvie bamperi un atsevišķām modifikācijām arī lietie diski (tādus likt „darba zirgam” šķiet izšķērdības kalngals) u.c. runā skaidru valodu – jauns un muskuļains pikaps ir klāt! Durvis vien šķiet masīvākas par kādas senas pils vārtiem, to pamatīgums un ievērojamais svars ir jūtams uzreiz, un jāatzīst, ka noteiktās situācijās tas drošības ziņā var spēlēt izšķirošu lomu – piemēram, ja kādā mežainā prērijā sānos ieskrien no mednieka bēgošs bifelis...

Tiesa, ciešāk ieskatoties, kas „lācītim vēderā”, visai drīz pagaist šaubas, ka starptautiskā komanda, labu gribot, tomēr šo auto aprīkojusi arī ar virkni elementu, kas ir pēc būtības dekoratīvi un smagam ikdienas darbam nepiemēroti, tātad – noņemami jau pirms ekspluatācijas. Piemēram, grabošā plātne zem motora pārsega pie pašas radiatora restes. Tāpat kustīga (un brauciena laikā graboša) ir arī kravas kastes iekšējā apdare. Te gan vienīgais mierinājums, ka to nomāks citi trokšņi, jo „ierindas” darba auto skaņas izolācija nav prioritāte.

No darba zirga līdz luksusa pikapam

Testa brauciens notiek ar „Ford Ranger XLT”, kas ir modifikācija ar trešo augstāko bāzes aprīkojumu (vairāk „ekstru” ir tikai „Limited” un „Wildtrack”, kas ar ādas sēdekļiem, automātisku ātrumkārbu un citiem komforta elementiem solās būt luksusa klases pikaps). Zem pārsega darbojas 2,2 litru „Duratorq” dīzeļdzinējs, auto aprīkots ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu un „Super” kabīni (citiem pikapiem pazīstama ar nosaukumu „Club Cab”, vienkārši sakot – starp parasto divdurvju un četrdurvju – ar diviem sēdekļiem un vietu pirkumiem aiz tiem).

Lai kā inženieri tapšanas gaitā pamanījušies piestrādāt pie visām iespējamām tehnoloģiju un drošības lietām, šķiet, ka piekari mazlietiņ tomēr atstājuši novārtā – braucot pa pilsētas ielām, kam lielākoties līdz gludām vēl ļoti tālu, „reindžers” šķiet daudz par cietu, un neparasti viegla „pārlekšana” izdodas vien pār tramvaja sliedēm.

Tam gan ir savs loģisks izskaidrojums – auto, kura kravas kastē var pārvadāt teju pusotru „žiguli” (1350 kg) plus vēl vilkt teju trīsarpus tonnu smagu treileri, pateicoties varenajai un lielām slodzēm paredzētajai amortizācijai, „tukšā veidā” vienkārši kļūst lēkājošāks (iedomājieties, cik „stabila” uz nelīdzenumiem būtu vieglajam auto piestiprināta tukša piekabe!). Skaidrs, ka ar piekrautu „kasti” tas noteikti būtu stabilāks un arī pārliecinošāks. Bet par to, lai ausīm nebūtu jādzird plastmasīgi grabošie apdares elementi, „rūpējas” salīdzinoši minimālā skaņas izolācija salonā – brīžam šķiet, ka kabīnes aizmugurē nemaz nav stikla.

Uz šosejas – gluži kā vieglajā auto

Toties attiecībā uz stabilitāti pagriezienos un straujos līkumos pretenziju nav nekādu, neatkarīgi no seguma, sausuma vai peļķēm. Ja trūkst pārliecības, braucot ar divu riteņu piedziņu, jaunajā modelī tiek piedāvāta elektroniska pilnpiedziņas ieslēgšanas opcija, turklāt – braucot jebkurā ātrumā. Savu jaudu un varēšanu „reindžers” labi parāda uz grantētiem ceļiem, ar meistarīgu pieplakumu atstājot uz tiem iespaidīgas „vagas” un nodemonstrējot spējas 4x4 režīmā apgriezties par 180 grādiem burtiski pāris kvadrātmetros. Tātad jāsecina, ka, par spīti vairāk nekā divu tonnu pašmasai, arī daži veiklības izgājieni šim braucamrīkam nav sveši...

Sešu pakāpju ātrumkārba, kas tiek vadīta ar iespaidīga garuma sviru, prasa laiku, lai pie tās nedaudz pierastu, un, kopumā ņemot, tieši transmisija ir jaunā „Ranger” vājā vieta – brīžiem šķiet, ka, pārslēdzot ātrumus, dzirdama katra zobratu radītā skaņa. Visi nevēlamie fona trokšņi pazūd vien uz šosejas, kur pikaps traucas gluži kā vieglais auto, pie viena parādot savas spējas ātruma lauciņā, citiem braucējiem nekautrīgi nodemonstrējot pakaļējos lukturus.

Papildu braukšanas prieku dod XLT modifikācijas standartaprīkojumā iekļautā kruīza kontrole, tomēr arī šeit jūtams neliels trūkums – fiksējot uzstādīto ātrumu, auto jūtami „noklepojas”, toties pēc tam ceļu turpina vienmērīgi. Jādomā, automātiskā ātrumkārba un pārsimt kilogramu krava pakaļgalā nāktu par labu kā braucēja ērtībām, tā arī gaitai un stabilitātei...

Secinājums: Auto saimnieciskiem cilvēkiem, noderīgs ne tikai fermerim, lai laukos vadātu sienu vai „vien maz’ cuciņ”, bet arī pilsētniekam, kas regulāri pārvadā palielus priekšmetus, vēlas atšķirties no citiem vai, apveltīts ar milzu apetīti, gatavs katrā laikā piekraut kravas nodalījumu un doties vērienīgā piknikā.

Dzinēju palete: 2,2 un 3,2 litru Duratorq dīzeļi

Cena: sākot no Ls 16 560

+ Jauda

+ Dizains

- Trokšņu izolācija

- Transmisija

Testētais auto – „Ford Ranger XLT”

Cena – Ls 19 785

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape Motors Latvia”.