TESTS: Mazais pilsētas samurajs „Mazda 3”

Gluži kā ar pašironiju atbildot tiem skeptiķiem, kuri nenoguruši skaļi sauc, ka „tie japāņu auto jau visi izskatās vienādi”, „Mazda 3” otrā modeļa autori parūpējušies, lai tas patiešām izskatītos aziātiskāks par Džekiju Čanu, turklāt pilnam laba garastāvokļa komplektam reprezentācijas auto uz sāniem uzmālēts arī japāņu nacionālais drosmes simbols samurajs ar varenu harakiri instrumentu rokā. Kādus iespaidus, braucot šajā auto, guva KRUSTTEVS.COM?

Kā jau no ievada nojaušams, dizaineri papūlējušies, lai šī „Mazda 3” izskatītos ar „šķībacaināku” piesitienu, kā arī apaļīgāka un modernāka par priekšgājēju. Desmitniekā šķiet trāpīts arī ar reklāmas galvenā varoņa izvēli. Samurajs ar zobenu visai ātri „pielīp” arī pašam auto, kas vienā mirklī domās tiek apzīmēts kā mazais pilsētas samurajs.

Ja vien nesveicina svara vērotāji...

Iemēģinām salonu – kompaktklasei absolūti apmierinoši plašumi, un šajā ziņā „Mazda 3” sacensībā ar saviem tiešākajiem konkurentiem ir gana pārliecinoša. Ja arī ar milzu platmali galvā iesēsties pie stūres gluži nesanāks, tad vismaz bez masīvas galvassegas vietas noteikti netrūks. Ņemot vērā auto klasi, tam ir lieliskas ērtības pakāpes sēdekļi, kas labi pieguļ, sākot ar sēžamvietu un beidzot ar muguras skriemeļiem. Braucot tie ļauj justies daudz ērtāk nekā daži labi Eiropas konkurentu ražojumi, kas savus sēžamos dēvē par ortopēdiskajiem. Aizmugurē gan, jāatzīst, tā pa īstam ērti būs vien bērniem līdz 10 – 12 gadu vecumam, un tas uzskatāms par zināmu mīnusu.

Gaitā „Mazda 3” ir pacieta, taču pozitīvi, ka graboņa ir minimāla, faktiski – nekāda, neskatoties uz plastmasas pārsātināto apdari. Protams – ko gan var gribēt, ja uz odometra vien redzams nieka trīs tūkstošu kilometru noskrējiens. Vislabākos vārdus var teikt par stabilitāti un vadāmību – lai arī brīžiem šķiet, ka straujākos līkumos auto ir par zvalstīgu un pēc mazliet pārgalvīgāka manevra var gadīties attapties ceļmalas krūmos, galu galā tas izrādās vien pierašanas jautājums. Turklāt jāatzīst, ka 1,6 litru dzinēja jauda ne tuvu nesasniedz tādus augstumus, lai „nejauši” neierakstītos kādā straujākā līkumā – motors ir pietiekami „gurdens”. Uzskatīsim, ka drošībai tas nāks par labu.

Degvielas patēriņš šim auto gan ir nenosakāms – pēc priekšrakstiem vidēji tas ir 6,3 litri uz 100 kilometriem, bet datora rādījumi pat bez nesaudzīgiem uzrāvieniem lēkā no pieciem litriem uz 100 km līdz 13, tad atpakaļ uz sešiem, pēc tam atkal uz deviņiem utt.

Apgriezieni lēkā, motors dzied falsetā

Testa auto ir ar „Elegance” aprīkojumu, taču redzams, ka auto ir no ekonomiskā gala, un dizaineri nav īpaši iespringuši uz akcentiem pārbagāta un acis piesienoša interjera veidošanu – tas ir ļoti vienkāršs, lai neteiktu – vienmuļš pelēcīgi metāliskā un melnā apvienojums.

Īpatnēji ir apgriezienu lēcieni – pēc viegla pieskāriena gāzes pedālim tie no 800 „uzlido” līdz diviem tūkstošiem, pēc tam lēnā garā slīdot atpakaļ. Vēl viena īpatnība – neierasti „augsts” sajūgs, kam „darba gājiens” ir vien pašās beigās, turklāt tas šķiet tikai ap procentiem divdesmit no pilnas pedāļa kustības amplitūdas.

Zināmu diskomfortu braucot rada arī motora „dziedāšana falsetā” – ar piekto pārnesumu braucot zem simtiņa, dzinēja apgriezienu skaits minūtē sasniedz teju trīs tūkstošus, manāmi kāpinot tik ierasti mierīgo dzinēja toni un drusku padeldējot braucēja labsajūtu. Vārdu sakot, parūpējieties par labu stereo sistēmu!

„Mazdas” inženieri pamanījušies pagrēkot vēl dažos punktos – kruīza kontroles slēdžu izvietojums uz stūres nav tas parocīgākais (vienā pusē – ieslēgšana, otrā – ātruma iestatīšana), un drusku par „stīvu” šķiet ātrumkārba. Toties atzīstams ieguvums ir pārskatāmība – šim auto ir ļoti maz „melno punktu”, lai gan vizuāli varētu šķist pretēji. Braucot pārliecinos, ka šajā gadījumā tie īpaši netraucē.

Vēl viens akmens „mazdas” speciālistu dārziņā ir jau minētais pārmetums saistībā ar dzinēju. Lai arī tas dūc atbilstoši cita šī zīmola auto reklāmās izmantotajam sauklim „zum – zum” – klusināti un patīkami, tā varēšanu 21.gadsimtā varētu vēlēties lielāku, un prātā joprojām ir braucieni ar „Ford Focus”, kam analoga tilpuma motors bija krietni vien žirgtāks. Laikā, kad dīzeļdzinēji jaudas ziņā ne tuvu neatpaliek no „benzīnniekiem”, šeit patrāpījies izņēmums, kam varētu vien novēlēt progresēt tā, lai jaudas ziņā panāktu „dīzeli”.

Secinājums: piemērots auto ekonomiskai braukšanai ne pārmēru prasīgiem cilvēkiem. Raženiem tēvaiņiem gan ikdiena šādā braucamajā drīz vien varētu kļūt par zināmām mocībām.

Dzinēju palete: 1,6; 2,0 un 2,3 litru benzīna dzinēji, 1,6 litru turbodīzelis

Cena: no Ls 10 900

+ Komforts

+ Vadāmība

+ Apdare (nav šika, toties kvalitatīva)

- Kruīza kontroles slēdžu izvietojums

- Dzinēja jauda

- Degvielas patēriņš varētu būt mazāks

Testētais auto – „Mazda 3 Elegance” hečbeks ar 1,6 litru benzīna dzinēju

Cena: Ls 12 970

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape Motors Latvia”.