TESTS: Mazais kurmītis „BMW X1” ar „face-lift”

Nav daudz mūsdienu autoražotāju, kas spējuši noturēties pretī visai saprotamam kārdinājumam mesties iekšā uz šo brīdi jau itin piesātinātajā, taču joprojām tik populārajā krosoveru segmentā, un Bavārijas autogigants BMW nav izņēmums. Sak, ja reiz X5 par „biezu” (paldies par populārajām iebildēm, ka „tas jau vien tipisks betonētāju auto!”!), X3 arī ne visai, tad, lūk, jums, izvēlīgie patērētāji, jau šķietami pieejamāks spēkrats – X1!

Atbalsis no retro laikmeta

Turklāt, kas nav mazsvarīgi – joprojām aktuālā X1 versija piedzīvojusi zināmu „restartu” līdz ar BMW jaunumiem dažādu „feisliftu” izpildījumā – „Sport Line”, „X Line” un „M Sport Package”, liekot uzsvaru uz moderno, jau atzīto pārnesumkārbas sviru, LED gaismām u.c.

KRUSTTEVS.COM testā „piedalās” BMW „X Line” pārstāvis, kas, novietots blakus savam priekšgājējam, uzmanību īpaši piesaista ar elegantiem metāla apdares elementiem – reliņiem, haizivs žokļiem līdzīgo radiatora resti u.c., bez tam, kā to atzīst paši BMW pārstāvji, spēkā ir arī modes tendence – maksimāli tuvoties dabīgiem apdares materiāliem: nekādas lakota koka imitācijas, jo... tiek imitēts nelakots (un nebūt ne stikla gluds) koks. Tātad – viss orientēts uz 100% dabīgumu, un tas ekoloģijas un citu tikpat globālu problēmu kontekstā ir tikai pluss...

Pirmais iespaids, iesēžoties salonā, mazliet samulsina, turklāt pastiprinās (ne pārāk pozitīvā nozīmē) asociācijas ar simtgadīgu retro (neskatoties uz moderno izpildījumu), arī ergonomika šķiet pagalam neveiksmīga – it kā X5 ietilpības interjers būtu iespiests 316.modelī, bet nākamajās minūtēs laimīgā kārtā apstiprinās, ka tas ir pierašanas jautājums.

Bez tam arī viens no ergonomikas elementiem izceļas ar burtiski perfekcionismu, proti, X1 ir ilgi nepieredzēti lieliski un ērti ārdurvju roku balsti – vismaz priekšā. Elkonis uz balsta pieguļ perfekti, un nav nepieciešams ieņemt pēdējos gados tik ierasto pozu, to slienot augšā uz „palodzes”. Visai praktiska opcija ir noņemamais glāzes turētājs blakussēdētāja zonā, kas gan zināmos apstākļos var ne tikai traucēt, bet arī būt liktenīgs līdzbraucējas zeķubiksēm vai ceļgaliem.

„Automāts” domā, dīzelis „uz diētas”

Salonā daudz kas atgādina nesen testēto „Gran Coupe 640i”, tajā skaitā priekšējais panelis, automātiskās pārnesumkārbas svira u.c. Arī testējamais auto aprīkots ar ādas sēdekļiem, tam ir arī ērti dažāda lieluma mantu nodalījumi un citas patīkamas lietas, tomēr, pētot bāzes aprīkojuma sarakstu, jāsecina, ka praktiskais vācietis ar devīgumu neizceļas – pamatpaketē nav pat elektriski regulējamu sēdekļu, ko no BMW tomēr varētu sagaidīt.

Divu litru „Twin Power Turbo” dīzeļdzinējs nav izcili jaudīgs, bet mierīgai ikdienas braukšanai jauda ir pietiekama. Vilšanos sagādā saskaņa starp motoru un automātisko ātrumkārbu, jo tā ir diezgan nosacīta – „bēgošā” situācijā „automāts” ietur māksliniecisku sekundes pauzi, tā kā intensīvas satiksmes apstākļos krustojumā „izšmaukt” var arī nepagūt. Skaņas izolācija, šķiet, bijusi viena no ekonomijai pakļautajām pozīcijām – brauciens ne mirkli neļauj aizmirst, ka zem pārsega rūc dīzelis, proti – šī modeļa salonā motora „tenors” dzirdams mazliet par daudz. Toties degvielas patēriņš kopumā ir braucējam draudzīgs – uz ceļa netrakojot, to var mierīgi „nodzīt” zem septiņiem litriem uz 100 kilometriem, kas divlitru dīzeļautomātam kopumā ir itin pieņemams rādītājs.

X1 gaita ir itin pacieta (nav taču lielais džips!), taču vadāmība ir nevainojama, un līkumos auto „ierakstās” precīzi, par ko gan lielākie nopelni pienākas atbilstošām riepām. Uzreiz gan jāatzīst, ka izbraucieni paplašinātā sastāvā ar šo auto būs visai apgrūtināti, jo pat četriem pieaugušajiem salonā vietas ir par maz.

Kruīzs vai pagriezieni?

Bavārijas inženieri nav arī līdz galam piedomājuši pie tāda ērtību elementa, kā sēdekļa augstuma regulēšanas opcijas. Ja reiz brauc ar kaut ko džipveidīgu (kaut vai šādu „mazdžipu”), pie stūres sēžot, gribētos uz visu un visiem skatīties (bet ne vairāk) mazliet no augšas, tomēr, ja X1 sēdekli ieregulē augstākajā pozīcijā, stūre tās augstākajā pieejamajā stāvoklī joprojām šķiet par zemu. Braucot mazliet mulsina arī ārējo spoguļu novietojums – šķiet, ka tie „pabīdīti” par daudz uz aizmuguri; toties spoguļos iestiprinātie un tos krietni sadārdzinošie mazie pagriezienu rādītāji ir visai gaumīgi.

Neparocīgs ir arī kruīza kontroles izvietojums – mazā svira iemontēta tieši līdzās pagriezienu un tālo gaismu slēdzim. Tādēļ atliek vien minēt, cik reižu gadījās sajaukt minēto slēdzi ar kruīza kontroles sviru? Cik reizes, it kā iestatot ātrumu, „pamidžināju” ar „tālajiem”, kā rezultātā pretī braucošie nodomāja, ka krūmos sēž „jāņtārpiņi” vai aiz līkuma vāji saskatāmā vietā paslēpts lielceļu fotoaparāts...? Cik reizes „ieslēdzu pagriezienus” ar kruīza kontroli... Pieņemsim, ka tā ir nodeva jautrībai…

Secinājums: Kompromisa auto starp īstu un nesasniedzamu SUV un vieglo auto. Ikdienas un izpriecu braucieniem auto ir pietiekami piemērots, un BMW faniem tas, domājams, patiks. Cits jautājums – vai attiecīgajā cenu segmentā šāds auto ir praktiskākā izvēle.

Dzinēji: 2,0; 2,8 un 3,5 litru benzīna dzinēji; 2,0; 3,0 un 3,5 litru dīzeļdzinēji

Cena: sākot no EUR 38 462

+ Ergonomika

+ Degvielas patēriņš

+ Salona apdare

- Aprīkojums

- „Miegaina” ātrumkārba

- Nepraktisks pagriezienu un kruīza kontroles slēdžu izvietojums

Testētais auto – „BMW X1 2.0 d xDrive”

Cena – EUR 47 242

Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape BM Auto”.