TESTS: Jaunās paaudzes ģimenes auto – „Opel Zafira Tourer”

Finanšu ligu ilgstoši mocītās kompānijas iespējamais tuvākās nākotnes bestsellers „Opel Zafira Tourer” faktiski uzskatāms par trešās paaudzes „Zafira”, kas, kā jau bija sagaidāms, no priekšgājēja nav paturējis faktiski neko, ja neskaita emblēmu, „zefīrīgo” vārdu modeļa nosaukumā un vēl pa kādam sīkumam.

Citādi tas ir pilnīgi jauns un laikmetam atbilstošs ģimenes braucamais, kas pieņēmies ne vien aprīkojumā, bet arī izmēros – tā garums nedaudz pārsniedz četrarpus metrus. Kā nekā, vairāk nekā 13 gadi – periods, ko tirgū pavadījuši iepriekšējo paaudžu „zefīriņi” – ir pietiekami ilgs laiks…

Brokastis paturēsim vēderā!

Konceptauto cienīgi neregulāras formas lukturi (par gaidāmajiem tēriņiem, ja to ķer kāds zemu lidojošs akmens, labāk nedomāt) optimistiski iepriecinošs dizains, absolūti neordināra un „Opel” netipiska automašīnas priekšdaļa, kas droši vien patiktu pat mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem no Marsa – tie ir pirmie iespaidi, ar kuriem potenciālo braucēju uzrunā jaunā „Zafira Tourer”.

Iepriecina salona plašumi, īpatnējie sēdekļi – priekšā tie izveidoti ar paaugstinātām sānu malām, lai braucējs pat ne ar daļu sēžamvietas straujākos līkumos neizslīdētu no tiem laukā. Šoferim nepieciešams zināms laika sprīdis, lai pierastu pie kopumā netipiski garā paneļa un domās „izkalkulētu” priekšdaļas gabarītus, piemēram, novietojot šo smukuli ielas malā starp diviem citiem spēkratiem.

Arī vadāmība un komforts ir priekš minivena patīkami, un auto nebūt nav smagnējs „ceļa tvaikonis”, kā varētu šķist pēc pirmās iekāpšanas tajā. Te būtiski nopelni ir jau modeļos „Insignia” un „Astra” pārbaudītajām balstiekārtām, kā arī precīzam un „paklausīgam” stūres mehānismam. Rezultātā „Tourer” ir viegli vadāms, nav pārāk zvalstīgs, kas nozīmē, ka arī pie straujākas braukšanas brokastu sviestmaizes ceļmalā atstāt nevajadzēs.

„Opel” inženieri papildu „cepumu” vai žetonu pelnījuši arī par vienkārši izciliem pedāļiem, proti – atšķirībā no vairuma jaunu auto, braucot ar „Tourer”, nav nepieciešams pat papildu laiks, lai pierastu pie ideāli iestatītā sajūga vai kopumā neierasti „mīkstās” bremzes, jo šķiet, ka ar šo auto braukts jau ikdienā.

Trīs rindās - tikai mini cilvēciņiem!

Kā jau noprotams no vizuālā veidola, „Tourer” ir izcili ietilpīgs. Salona apdare šķiet gana eleganta, tomēr „tuvplānā” jāsecina, ka plastmasas tajā izmantots pārāk daudz, līdz ar to jaunais „zefīrs” faktiski tiek padarīts vienkāršāks nekā varētu vēlēties. Tieši materiālu izvēle nosaka visai pamanāmo grabēšanu, kas varēja būt mazāka, ņemot vērā auto cenu, tāpat braucot varētu vēlēties labāku skaņas izolāciju, jo pat modifikācijai ar benzīna dzinēju motora skaņa salonā braukšanas laikā ir pārāk dzirdama.

Toties šos trūkumus atsver gaumīgi interjera risinājumi ar sarkanajām gaismiņām, kā arī bīdāmi nodalījumi ar glāžu turētājiem starp priekšējiem sēdekļiem un daži desmiti mazo nodalījumu dažādu sīkumu novietošanai. KRUSTTĒVS.COM testētais modelis ir bagātīgi aprīkots un piedāvā arī tādas opcijas, kā panorāmas vējstiklu (ko līdz dažiem desmitiem centimetru var „pagarināt” pat jumtā), lūku un sešpakāpju mehānisko ātrumkārbu.

Ja kā galvenā jaunā „Tourer” misija iecerēti tāli ģimenes izbraukumi, tad jārēķinās, ka tie būs komfortabli (un te, atvainojiet, inženieri, „cepumi” izpaliks) vien četriem pieaugušajiem vai arī kombinācijā „divi pieauguši plus trīs bērni”. Lai arī jaunā minivena autori, labu gribēdami, ieprojektējuši trešo sēdekļu rindu pie pašām aizmugurējām durvīm, ērtību ziņā šāda opcija pielīdzināma teju apaļai nullei – tajā vairāk par pāris delveriem bērnu sēdeklīšos ievietot diezin vai izdosies, un „auto ar septiņām sēdvietām” paliks vien iecere uz rasējumu papīra. Savukārt pilnīgas sēdekļu noslodzes gadījumā jautājums par bagāžas novietošanu kļūs sāpīgi aktuāls, un galu galā ceļojuma somas un čemodānus, ticamākais, nāksies vest uz jumta vai īrētā piekabē.

Lai gan pašu aizmugurējo sēdekļu transformēšana ir ērta, aizlīst aiz sēdekļu otrās rindas (kuras vidējā sēdvieta ir izteikti šaura un pārveidojama elkoņa balstā, bet drošības jostu stiprinājums atrodams... pie griestiem) nebūs diezin cik ērti, un droši vien arī trešajā rindā sēdošajiem pa rokai esošos glāžu turētājus nāksies izmantot paredzētajiem mērķiem (ja braucēji būs pieaugušie, tad ar uzjautrinošu glāžu saturu), lai izturētu braucienu nebūt ne maksimāla komforta apstākļos.

Labā ergonomika un kūtrais motors

Vadītāja ergonomika ir teicama, taču salona spogulis šādas klases auto ir daudz par mazu, tāpat nav līdz galam piedomāts pie saulessargiem, kas ir miniatūri un prasti – alias „Moskvich”. Braucot nedaudz traucējošs faktors ir „melnie punkti” priekšējos stūros, savukārt par aizmugurē un sānos braucošajiem vēsta ārējos spoguļos iebūvētie spilgti dzeltenie gaismas signāli, savukārt par apdzīšanas vai pārkārtošanās manevra uzsākšanu pārāk bīstamā situācijā ziņo skaņas pīkstieni (opcija pieejamas tikai papildaprīkojumā).

Attiecībā uz jauno minivenu visai īpatnējs šķiet tā salikums ar 1,4 litru benzīna motoru, kas ar daļēju noslodzi (trīs braucēji salonā) vien rada maciņam nedraudzīgu 8,3 – 8,7 litru degvielas patēriņu uz 100 kilometriem, neskatoties uz īpaši ekonomisko „ecoFlex” dzinēju un „start/stop” sistēmu. Šādam auto minētais motors tomēr šķiet mazliet par vāju, un testa laikā vairākkārt apstiprinās, ka tas „krusta karos” ir krietni par gurdenu. Kā iespējamā alternatīva te varētu būt vien divlitru dīzelis, domājams – jaudīgākajā versijā. Tajā pat laikā dinamiskākas braukšanas piekritēji, jāpieļauj, būtu gatavi abām rokām balsot par to, lai zem jaunā „Tourer” vāka dūktu vismaz divarpus litru tilpuma motors….

Toties labas ziņas augsta līmeņa aprīkojuma piekritējiem ir tādas, ka „Zafira Tourer” beidzot ir tas kompaktais minivens, kam pieejama kā adaptīvā kruīza kontrole, videokamera ar ceļazīmju atpazīšanas funkciju, tā arī dažādas drošības sistēmas, kas līdz šim bija sastopamas tikai ievērojami dārgākiem, pamatā premium klases, auto. Ja izlemsiet kļūt par šī jaunās paaudzes tehnoloģisko inovāciju koncentrāta īpašnieku, tad ziniet, ka, neskatoties uz iepriekšminētajiem trūkumiem, tas ir ietekmīgā vācu izdevuma „Auto Motor und Sport” ikgadējā titula „Van of the year” laureāts.

Secinājums: „Opel Zafira Tourer” būs lielisks ģimenes un tālu ceļojumu auto iepriekš minētajam ceļotāju sastāvam: četri pieaugušie vai svara/garuma un citu parametru ziņā mazāka „tilpuma” braucēju komanda; tieši šādā kombinācijā pilnīgi noteikti atliks arī pietiekami daudz vietas līdzi ņemamajai bagāžai.

Dzinēju palete: 1,4 litru turbopūtes benzīna dzinējs (120 vai 140 ZS); 2,0 dīzeļi (110, 130 un 165 ZS).

Cena: sākot no Ls 14 200

+ Ietilpība

+ Vadāmība

+ Dizains un interjers

– Salona spogulis

– 1.4 litru dzinējs (šādas klases auto brīžiem ir par gurdenu un neekonomisku)

– Neērta trešā sēdekļu rinda

Testētais auto – „Opel Zafira Tourer” 1.4 turbo 140 ZS

Cena – 28 000 EUR

Auto tests veikts sadarbībā ar SIA „Hansa Auto”.