TESTS: BMW piektās sērijas „asinsbrālis”

Laikam nav daudz nepateicīgāku uzdevumu, kā pie stūres ievērtēt kādu no BMW spēkratiem, ja fonā un gaišās, pāris mēnešu senās atmiņās vēl aizvien valda ar „BMW 640i Gran Coupe” piedzīvotais un izjustais „fīlings”. Tomēr arī klasi zemākam bavārietim ir, ko braucējam piedāvāt, un to pārliecinoši parāda „BMW 520” sedans ar divu litru dīzeļdzinēju.

Arī piektās sērijas BMW, saprotams, nav nekāds zemāko plauktu braucamais – plašums, komforts, kruīza lainera cienīga gaita, gaumīgs salons un acij tīkams eksterjers. Ja atmetam dažas piekasīgas ambīcijas, piemēram, tādu praktiskā plāksnē maznozīmīgu faktoru, kā sekunžu skaitu ieskrējienā līdz „simtiņam”, te vienlīdz labas paralēles var vilkt ar jau minēto „Gran Coupe”...

Ar logu rāmjiem un joprojām smalks

Protams, zināmas paralēles gaitas īpašībās un apdares izpildījumā starp lielo laineri un 520.modeli nebūt nav jātulko kā vienādības zīme. Vizuāli uzreiz redzams, ka piektās sērijas „bembis” jau pirms detaļu likšanas uz konveijera paredzēts kā nedaudz pieticīgāks (cik nu šo apzīmējumu var lietot, runājot par Premium klases auto, kura bāzes modeļa cena sākas virs 34 tūkstošiem eiro...) nekā sestās sērijas „lielais brālis”. „Piecītim” durvju logi ir metāla rāmjos, un tas vien auto dara vizuāli mazāk smalku par „sešnieku”. Zināmu iespaidu gaidāmās jaudas sakarā varētu radīt fakts, ka „Gran Coupe” zem vāka dūc trīs litru benzīnnieks, kamēr BMW 520-nieks aprīkots ar divlitrīgo dīzeli. Sak, kurš no mums ir lielāks kretī…, tas ir, Premium klases pārstāvis!?

Pēc izbraucieniem ar abiem minētajiem modeļiem palieku pie pārliecības, ka sestās sērijas „Gran Coupe” vairāk paredzēts kā auto tiem auto gardēžiem, estētiem vai vienkārši lielu un dārgu auto cienītājiem, kuri, iegādājoties vienu „piecsimt divdesmito”, varētu nezināt, kur likt atlikušo summu vismaz tāda paša auto cenas apmērā (bāzes modeļu sākumcenas atšķiras vairāk nekā divas reizes). Tādēļ, lai atlikušās latu vai eiro paciņas nespiestu kabatu un pie viena varētu gan pašikot, gan pašapliecināties, ražotājs izdomājis – lai auto kārotājiem ar augstāku maksātspēju izvēle krīt par labu sestās sērijas superautiņam!

„Gludāks” brauciens par 40 tūkstošiem eiro

Tajā pat laikā 520d vairāk šķiet uz praktiskiem ļaudīm orientēts biznesa klases auto, kura potenciālā auditorija ir racionāli domājošs un pārticis slānis, kas sagaida šajā segmentā jau zināmo un iepriekšējās BMW paaudzēs iemēģināto un nu jau vēl vairāk uzlaboto komfortu un ko apmierina auto tehniskais sniegums, kā dēļ nemaz nav nepieciešams izdot milzu summas klasi augstāku flagmaņu iegādei. Ko mums īsti piedāvā šis „pieticīgais” uzņēmēju auto?

Dizainiski šis slaidais „bembis” jau kārtējā paaudzē vēsta, ka, domājams, uz neatgriešanos pagājusi tā vairāk nekā desmit gadus senā vēsture, kad pēc straujas dizaina koncepcijas maiņas BMW piekritēji sadalījās divās frontēs – zvērinātos piekritējos un pretiniekos, kas smējās, ka Bavārijas autoražotāja nometnē laikam strādā konkurentu iesūtīts dizainers, kas gatavo kompānijas nolaišanu uz grunti... Toreiz pārmaiņu rezultātā tapušās visai smagnējās virsbūves un lukturu formas, laikam ejot, pieslīpētas līdz acij pat ļoti tīkamiem apveidiem, šādi apzīmējot ne tikai autobūves nozares tendenču, bet arī BMW dizaineru maiņu.

Šampanieša krāsas salons, šķiet, tā vien aicina sēsties iekšā un braukt. Un auto nepieviļ. Ja neskaita to, ka salons ir varbūt par dažiem centimetriem šaurāks nekā sestās sērijas spēkratam, 520d spēj piedāvāt gandrīz tādu pašu braukšanas komfortu. Būdams ievērojami lētāks par „sestklasnieku”, ar piekares iestatījumu „Comfort” (kas gan pieejams vien kā papildaprīkojums) tas uz mazāk līdzena ceļa seguma gaitas ziņā tikai par mata tiesu zaudē lielākajam „radiniekam” (ar humoru jāteic, ka šīs atšķirības cena ir ap 40 tūkstošiem eiro!), liekot sajust grubuļu reljefu un gluži kā atgādinot – hei, pa stikla gludu virsmu jau nu nebrauc vis!

Ja sestais BMW par „biezu”...

Praktiskumu (sk. iepriekš) šis auto apvienojumā ar automātisko kārbu apliecina ar vidējo degvielas patēriņu ap ļoti demokrātiskiem sešiem litriem uz 100 kilometriem dinamiskas braukšanas režīmā (testējamais auto aprīkots ar M Sporta paketi un sporta „automātu”), gluži vai pamudinot – sak, ja sestais „plaukts” par augstu, varbūt mēģini piekto! Savukārt stabilitāte varētu kļūt par 520.modeļa otro vārdu – lai kā arī nemēģinātu izprovocēt uz sānslīdēm, šis BMW paliek nelokāms un pārliecinoši ierakstās saprātīgās trajektorijās, demonstrējot, ka stabilitātes kontroles sistēma nav tikai viena lieka rindiņa teju vai nebeidzamajā papildaprīkojuma listē.

Stabilitātei rodams arī gluži tehnisks skaidrojums – garenbāzes ziņā „piecīši” manāmi pārspēj savus tuvākos Premium segmenta konkurentus „Audi A6” un „Mercedes” E klasi, apsteidzot tos arī platuma ziņā. Bez tam Bavārijā tieši aizvadīto pāris gadu laikā nolemts uz vienas platformas ražot gan 5., gan 6., gan 7.sērijas auto. Vai gan tādā gadījumā jābrīnās, ka piektās sērijas BMW ir papilnam no augstās septītnieka „kastas” braucamajiem aizgūta aprīkojuma, nemaz nerunājot par to, ka ārēji visu trīs sēriju spēkrati izskatās kā no vienas formas lieti? Līdz ar to aktuāls ir jautājums – vai vienmēr ir prātīgi par biznesa klases auto izdot 70, 80 vai 100 tūkstošus eiro (jo īpaši BMW kontekstā), ja var izlīdzēties ar mazāku summu, par starpību uzdāvinot sievai jaunu kažoku un ziemas spelgoņa laikā aizvedot uz siltajām zemēm?

Lai gan ražotājs piedāvā šķietami labu standarta aprīkojumu – klimata un kruīza kontroli, „dīdžeja pogas” uz stūres u.c., no šī BMW vairāk vēlētos sagaidīt vairāku ar gaitas uzlabojumiem saistītu opciju iekļaušanu „pamata pakā”. Viena piebilde jāteic arī attiecībā uz salona ietilpību – ar šo pēc idejas piecvietīgo auto doties izbraucienos ērtāk būs četratā, jo, tāpat kā „Gran Coupe”, arī šim BMW ir garš transmisijas tunelis, kas neizbēgami kļūs par visai neiepriecinošu argumentu aizmugurējā sēdekļa vidū esošā (piektā) pasažiera komfortam.

Secinājums: BMW kopumā ir gluži kā vīns un konjaks – jo vecāks ir, jo labāks kļūst. Turklāt to saka cilvēks, kurš nebūt nav BMW un pat ne klasiskās piedziņas auto fans.

Dzinēji: Trīs litru (trīs jaudas modifikācijas) un 4,4 litru benzīna motors un divu, 2,5 un 3,0 litru dīzeļdzinējs.

Cena: no EUR 34 669

Testētā auto cena: EUR 60 200

+ Dizains un interjers

+ Degvielas patēriņš

- Komforts aizmugurējos sēdekļos

- Šādas klases auto salīdzinoši pieticīgs bāzes aprīkojums un dārgas „ekstras”

Auto tests veikts sadarbībā ar SIA „Inchcape BM Auto”.