Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Pirms vismaz desmit gadiem toreiz vēl pirmo „Ford Focus” modeli ar humoru nodēvēju par „mazo brāli” (nu jau tas progresīvajā tehnoloģiju pasaulē kļuvis teju par retro auto). Tagad, kad sanācis iemēģināt arī jaunākus modeļus, vienu var secināt pilnīgi droši – „mazie brāļi” aug. Šoreiz dienaskārtībā viens tāds „ātraudzītis” ar gāzi „vēderā”…
Lai gan, spriežot pēc dažādos avotos atrodamās informācijas, auto ar „Ford” rūpnīcā uzstādītām gāzes iekārtām Latvijā ekonomisku apsvērumu dēļ nebūs pieejami, tas nebūt nenozīmē, ka šeit nevarēs iegādāties jaunu „fordiņu”, ko darbināt ar minēto degvielas veidu. Vietējais dīleris ir atradis risinājumu – ar sertificētu speciālistu palīdzību vajadzības gadījumā aprīkot ar gāzes iekārtu „Focus”, „Fiesta”, „Fiesta VAN” vai „Mondeo”, turklāt – saglabājot ražotāja garantiju.
Interesants risinājums rasts gāzes uzpildes ventiļa izvietojumam – ja parasti tas meklējams kaut kur uz pakaļējā bampera un visai tuvu zemei, tad šajā gadījumā ventilis atrodams apmēram turpat, kur automašīnā ierasts iepildīt parasto degvielu – aiz vāciņa auto pakaļējā daļā, bet gāzes tvertne ievietota dobumā, kur parasti atrodas rezerves ritenis.
Tāpat kā citiem auto, arī „Focus” dizains ir gājis līdzi laikam, un starp jaunā modeļa eksterjera plūdlīnijām saskatāma virkne pat ļoti inovatīvu un iepriecinošu vaibstu, kaut vai pakaļējo lukturu forma. Citādi vecais, labais „Ford” turas pie pārbaudītām tradīcijām, un, vismaz no priekšpuses, būtu pa gabalu atpazīstams arī bez zili viļņotās emblēmas uz radiatora restes. Henrijs par to noteikti priecātos...
Garkājainām blondīnēm par šauru
Jā, pirmā lieta, kas piesaista uzmanību iesēžoties – kompaktklasei netipiski masīvais panelis, kas atgādina detaļu no vismaz minivena. Ražotāji, salīdzinot ar iepriekšējiem modeļiem, atraduši veidu, kā palielināt salona ietilpību par dažiem centimetriem, bet lauvas tiesu no šī ieguvuma pamanījies „apēst” jau minētais panelis, sevišķi pasažieru pusē. Līdz ar to pastāv visai liela varbūtība, ka „Focus” nebūs pats piemērotākais, lai vizinātu sev blakus garkājainas blondīnes, un sevišķi nopietns risinājums te nebūs arī maksimāla sēdekļa atbīdīšana. Sev par mierinājumu gan var teikt arī, ka attālums starp priekšējiem sēdekļiem ir pietiekami, pat pārāk liels, lai brauciena laikā liktu roku uz blakussēdētājas ceļgala...
Citādi „fokusiņa” interjers veidots izstrādāts bez lieliem pārsteigumiem un ir klasei un aprīkojuma līmenim atbilstošs. Vienīgie akcenti ir gaišzilās ciparnīcas un tādas pašas krāsas spidometra un odometra bultiņas. Absolūtais neitrālisms askētisma baudītājiem.
Neskatoties uz teju 30 tūkstošu kilometru noskrējienu, apdarē izmantotās un kopumā labi nostrādātās plastmasas detaļas braucot neliek sevi manīt, proti, vēl negrab. Par šādu kvalitāti, protams, žetons. Tas priecē, atšķirībā no atsevišķu konkurentu augstākas klases un vismaz divas reizes dārgākiem ražojumiem, kam plastmasa „sevi piesaka”, pirms vēl odometrs rāda pirmos desmit tūkstošus…
Gurdenāks nekā gaidīts
Par dzinēja darbināšanai izmantoto energoresursu signalizē īpašas miniatūras ierīces lampiņas. Kā „gāziniekiem” ierasts, sākumā motors tiek iedarbināts ar benzīnu, bet, tiklīdz tā temperatūra sasniedz plus 35 grādus, notiek automātiska pārslēgšanās „gāzes režīmā”, tāpat kā reizēs, kad gadās izbraukt tukšu gāzes tvertni.. Protams, ja ir vēlme vizināties, dzinēju darbinot tikai ar benzīnu, nepieciešama tikai viegla rokas kustība, nospiežot attiecīgo pogu.
Testējamais modelis ir ar bāzes aprīkojumu (komfortam vēl pielikts klāt manuālais gaisa kondicionieris), un ar mazliet kaprīzu piekasību secinu, ka, laikam ejot, autolietās sanācis pamatīgi izlept – šeit nav ne tik ierastā elkoņu balsta, ne visu fotoradaru lielākā ienaidnieka – kruīza kontroles. Toties sēdekļa komforts ir kompaktklasei atbilstošs, un, ja arī līdz Tallinai vienā paņēmienā, bez vismaz vienas „pieturvietas”, varbūt šajā „fokusiņā” negribētos braukt, ikdienas braucieniem tas šķiet absolūti pieņemams.
Lai gan ražotāji un izplatītāji sola, ka jaudas zudums, salīdzinot ar benzīna dzinēju, ir vien nieka četri zirgspēki, praksē pārliecinos, ka šie zaudētie „zirdziņi” laikam bijuši varen spēcīgi, jo, atceroties, kā ātrumu „ceļ” 1,6 benzīna motors, „gāzinieks” šķiet „mazdīzeliski” gurdens jebkurā no pārnesumiem. Toties attiecībā uz vadāmību nav īsti, kur piesieties – uz ceļa auto turas pārliecinoši un arī līkumos „ierakstās” bez problēmām. Zināmu diskomfortu rada ceļa nelīdzenākie posmi un bruģis, bet – atkal jāuzsver – tas ir klasei un attālumam starp asīm atbilstoši.
Ekonomiskais faktors
Protams, daudziem uz mēles gala ir jautājums – cik liela tad ir ekonomija, iegādājoties šādu „Ford” „gāzinieku”? Aritmētika šeit visai vienkārša.
Cenas starpība ar 1,6 litru „Duratec” dzinēju aprīkotam „fokusam” atkarībā no tā, vai tas ir vai nav aprīkots ar gāzes iekārtu, ir 835 lati. Braucot ar benzīnu, par pamatu ņemot priekšrakstos minēto vidējo patēriņu un šodienas degvielas cenas, 100 kilometrus „fordiņš” noripo par Ls 5,58, un, nobraucot 30 000 kilometru, degvielai izdotā summa sastāda Ls 1676,19.
Savukārt, izmantojot gāzi, 100 kilometru noskrējiena izmaksas (tīri degvielas ziņā, protams) noslīd līdz 2,78 latiem, bet 30 000 kilometru nobraukumam bākā iepildīti tiek Ls 836,55. Ja neskaita to, ka arī ikdienā kāds lieks benzīna litrs bākā līdzi jāvadā un ka gāzes iekārtai ik pēc 10 000 kilometru nobraukuma nepieciešama regulāra apkope, uz 30 000 kilometriem ietaupītā summa ir Ls 839,64 (nauda, ar ko gāzei pietiek vēl otram gadam). Bet, tā kā auto lielākoties nepērk vienam gadam, skaidrs, ka ilgtermiņā šāds ieguldījums atmaksājas, bet ietaupīto summu var izlietot kādas mājokļa telpas remontam vai ceļojumam.
Protams, citu ieguvumu starpā var arī sevi „apsveikt” ar saudzīgu izturēšanos pret apkārtējo vidi, jo gāzes „Focus” izmešu daudzums ir par ceturtdaļu mazāks.
Secinājums: Kopumā visai saprātīgs ekonomiskā faktora risinājums daudz braucošajiem, tajā skaitā – uzņēmumiem. Jo īpaši – nebeidzamā un neparedzamā degvielas cenu maratona laikos.
Dzinējs (aprīkojumam ar gāzi): 1,6 litru benzīna dzinējs
Cena: sākot no Ls 11 585
+ Ekonomiskums
+ Ietilpība
+ Dizains
- Minimāls bāzes aprīkojums
- Līdz ar gāzes tvertnes uzstādīšanu nav savas vietas rezerves ritenim
- Papildu apkopes nepieciešamība, papildu izmaksas
Testētais auto – „Ford Focus Trend Plus”
Cena (ar uzstādītu gāzes iekārtu) – Ls 12 625
Auto tests veikts sadarbībā ar „Inchcape Motors Latvia”.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.