Wolt: kurjeru un klientu veselība ir pirmajā vietā (1)
07:37Aktuālākās izklaides tendences tiešsaistē 2019. gadā (9)
16:00Pētījums: 52% iedzīvotāju akadēmisko izglītību vērtē augstāk par intensīvajiem praktiskajiem kursiem (5)
15:56Aizraujoši veidi kā pašmācības ceļā apgūt programmēšanas pamatus (2)
21:30E-adreses lietošanas principi (12)
Dažkārt benzīna un dīzeļdzinēju salīdzināšana šķiet tikpat mūžīga kā jautājums par to, vai pirmā bija vista vai ola. Ja pēdējais balstās pieņēmumos, tad jautājumu par dzinējiem var izskaidrot racionāli. Latvijā teju 60% automobiļu ir ar dīzeļdzinējiem. Kāpēc? Vai tiešām tas ir izdevīgāk?
Saskaņā ar Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datiem kravas auto segmentā 93,8% automašīnu ir ar dīzeļdzinēju, autobusi – 100%. Lielāks līdzsvars starp benzīna un dīzeļdzinējiem ir vieglo automašīnu segmentā, bet tomēr arī te dīzeļdzinējiem ir pārsvars – 54,1%. Salīdzinājumam – Eiropā ar dīzeļdzinēju ir aprīkotas 49,9% vieglās automašīnas. Šajā statistikā izceļas Nīderlande – 18,9%, Norvēģija 30,8%, Somija – 33,3% un Dānija – 36%. Savukārt visbiežāk dīzeļauto sastopami Īrijā – 70%, Portugālē – 65,1% un Luksemburgā – 65%. Tātad esam pa vidu.
Izvēloties starp dīzeļa vai benzīna dzinējiem, ir jāsaprot, kādām vajadzībām automašīna tiks izmantota un jāaprēķina visas izmaksas ilgtermiņā. Diemžēl reti kuram pietiek pacietības to izdarīt. Edgars Utāns, AS “Latvenegro” transporta funkcijas direktors žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” raksta, ka iegādes izmaksas ar dīzeļa motoru aprīkotai automašīnai ir augstākas un tādas tās arī paliks, jo ir sarežģītāka šo automobiļu ražošana un detaļu izgatavošana prasa lielāku precizitāti. Arī apkopes un remonti šiem dzinējiem ir dārgāki.
“Šajā gadījumā ieteiktu pievērst uzmanību jūsu ikdienas paradumiem un atbildēt sev uz vienu jautājumu – cik lielu nobraukumu veiksiet ar šo savu sapņu auto? Varat veikt aprēķinus arī paši, bet šo sadārdzinājumu iegādes brīdī, uzturēšanas izmaksas un piesardzīgi ieplānotos degvielas aparatūras remontus varēsiet kaut cik kompensēt ar degvielas patēriņa un degvielas cenas ekonomiju, tikai sākot ar 40 000 km gada nobraukumu,” žurnālā “Latvijas Gada auto 2017” raksta Edgars Utāns: “Neticiet? Pamēģiniet parēķināt paši. Tas nozīmē, ka vidēji mēnesī jānobrauc aptuveni 3300 km jeb 110 km katru dienu (arī svētdienās un svētku dienās).”
Vēl pirms dīzeļdzinēja iegādes jāpārliecinās, vai braukšanas paradumi un maršruti būs atbilstoši šim dzinējam. Dīzelis ir labs, ja tas intensīvi un ilgstoši strādā visai vienmērīgās slodzēs, taču īsos pārbraucienos, piemēram, no Pierīgas uz darbu un atpakaļ tas pat nepaspēs kārtīgi uzsilt. Edgars Utāns aicina pievērst uzmanību vēl citiem faktoriem, ar ko jāsaskaras, lietojot automašīnu ar dīzeļdzinēju, – problēmas ar kvēpu filtriem, ierobežotas servisa vietas, kur pieejama nepieciešamā diagnostikas aparatūra un zinoši meistari, izmeši un dīzeļdzinēja īpašības.
Vairāk par šo tēmu un pamatojumu var lasīt žurnālā-katalogā “Latvijas Gada auto 2017” – vienam no retajiem auto nozares drukātiem izdevumiem Latvijā ar 100% oriģinālu saturu, ko radījuši Latvijā vadošie autožurnālisti un autonozares eksperti. Žurnālā lasāmi 22 jaunāko Latvijā pieejamo auto testi, pirmais testa brauciens Latvijā ar futūristisko “Tesla Model X”, kā arī raksti par citām autovadītājiem nozīmīgām tēmām – par miglas lukturu lietošanu un riepu izvēli, par skarbo ceļu satiksmes negadījumu statistiku un par to, kā dēļ tā uzlabojas, par transporta nodokļi un to, kas tērē vairāk degvielas – ātrs ieskrējiens vai bremzēšana.
128 lappušu biezu žurnāls-katalogs “Latvijas Gada auto 2017” ir pieejams lielākajās preses tirdzniecības vietās Latvijā, kā Narvesen, Rimi, Maxima, Latvijas Pasts uc.
Transports ir neatņemama biznesa sastāvdaļa, un, iegādājoties darba auto, uzņēmējiem jāizvērtē virkne kritēriju – gan cena, gan uzturēšanas izmaksas, spēkrata tehniskie parametri, vizuālais izskats u.c. Lai arī šķiet, ka izšķirošais faktors lielā daļā gadījumu varētu būt cena, “Volkswagen komerctransporta” pārstāvju novērojumi rāda, ka klienti arvien biežāk izvērtē citus faktorus, kas apliecina spēkrata kvalitāti un spēju labi kalpot ilgtermiņā. Uz šo tendenci norāda arī “Volkswagen komerctransporta” organizētās fokusgrupas intervijas rezultāti: vairums aptaujāto uzņēmēju no dažādām nozarēm atzinuši, ka visbūtiskākā pozīcija ir automašīnas uzturēšanas izmaksas.
No 2. līdz 5. novembrim Lilastes apkaimē biežāk nekā parasti būs iespējams sastapt jaunākos auto modeļus Latvijā, jo sākusies konkursa “Latvijas Gada auto 2018” noslēguma fāze “Lielais testa brauciens”, kas notiek viesnīcā “Porto Resort”. Tā laikā konkursa žūrija vērtē visus 20 šogad konkursam pieteiktos automobiļus, lai noteiktu galvenā titula ieguvēju un uzvarētājus citās nominācijās.
Brīnišķīga satikšanās pēc 50 gadiem: autosporta leģendai, seram Stērlingam Mosam būs iespēja atkal apsēsties pie „Austin Healey Sebring Sprite” stūres. Šova „Auto S.O.S.” vadītāja, oldtaimeru entuziasta Faza Taunšenda darbnīcā gaiši zilais sporta auto atjaunots iespējami tuvu 1960.gadiem.
Ar mērķi uzlabot Latvijas skolotāju digitālās iemaņas, tai skaitā prasmes lietot tiešsaistes sadarbības un apmācību tehnoloģijas, 2014. gada rudenī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) kopā ar partneriem no Igaunijas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas uzsāka projekta Online4EDU "Introducing Online collaboration methods and tools in education" (Tiešsaistes sadarbības metodes un rīki izglītībai) īstenošanu. Projekta rezultātā izstrādātā metodoloģija un rīki tika demonstrēti seminārā 25. augustā, kur piedalījās gandrīz 100 izglītības nozares līderi no visas Latvijas – skolu direktori un direktoru vietnieki, izglītības pārvalžu eksperti un skolotāji.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti Annija Strode un Reinis Vesers studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa “Osta pilsētai” ietvaros nākuši klajā ar priekšlikumiem informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanā Rīgas Brīvostā –padziļināti attīstot ideju par loča kvīts automatizēšanu. Jauniešu izstrādāto mobilo lietotni atzinīgi novērtēja arī Rīgas Brīvostas pārvaldes IT departamenta vadītājs.
Ja palūkojamies, ko dara Latvijas iedzīvotāji, nevar palikt nemanīts fakts, ka rodas arvien vairāk mikrouzņēmumu, kā arī individuālo komersantu, tādēļ lielai daļai no tiem ir nepieciešams gan printeris, gan fakss. Protams, var iegādāties visas šīs ierīces un rindot uz darbgalda, bet ekonomiski izdevīgāks variants ir multifunkcionāla ierīce – kā „HP Officejet 6600”.
Reāls lasāmgabals. Jaunākie 2019.gada fakti.
Īstenojot papildu drošības pasākumus apstākļos, kad apkārt izplatās vīruss COVID-19, uzņēmums Wolt ir ieviesis papildu funkcijas. Lietotnei ir pievienota jauna poga, ar kuru norādīt, lai kurjers piegādāto pasūtījumu atstātu pie durvīm – bezkontakta piegāde. Wolt restorāniem iesaka nepārtraukt darbu virtuvēs.