RezervesDALAS24.lv

Dzīvesstils / Baudas & izpriecas

Starp hokeja spēlēm – pie dabas!

Starp hokeja spēlēm – pie dabas!
Foto: No eliesma.lv.
Kintija Bulava · 02.05.2012. 16:30

Dabas mīļotājam Mārim Oltem savu dzīvi bez makšķerēšanas iedomāties grūti. Ne velti viņš izvēlējies darbu, kur var veidot dažādus TV sižetus par zivīm, zvejniecību un Latvijas dabu. Maija beigās viņš dosies uz Poliju, lai piedalītos čempionātā spiningošanā no krasta. Iesakot, kā atpūsties starp Latvijas hokeja izlases spēlēm, dabas draugs aicina doties dabā.

 

Visiem gan makšķerēšana kā hobijs noteikti nederēs, bet tiem, kam patīk darboties ap zivīm, kādēļ gan maija brīvdienās nebūt pie dabas?

 

„Lai arī kādu atpūtu izvēlētos, varu ieteikt nestresot par sīkumiem un darīt to, ko gribas darīt. Ja tā ir makšķerēšana, lieliski. Galvenais – pacietība un nesteidzīga ūdens vērošana. Zivju ķeršanas ieteikumu ir tik daudz, ka man tos tagad stāstīt būtu līdzīgi kā jauniešiem kaut ko stāstīt par seksu. Tas ir bezcerīgi, jo katrs ir tik gudrs, cik ir. Kas vienam ir ieteikums, otram – smaidu izraisoša replika. Mana makšķerēšanas tehnika – mēģinu kļūt lēnāks par zivi,” stāsta M.Olte.

 

Viena no kļūdām, ko makšķernieki pieļauj (un viņam pašam jau arī sanākot šādi kļūdīties) – veikt daudzus iemetienus pēc kārtas, beigu beigās nemaz neticot, ka kāda zivs uzķersies.

 

„Kad zivis neķeras, vajag paskatīties uz visu notiekošo no malas. Esi brīvā dabā, vēro, kā dzīvo upe, kā peld zivis. Reizēm tas dod daudz lielāku jēgu nekā, acis pārgriežot, meklēt atkal jaunu piekļuvi upei un cerēt, ka zivis tur ķersies labāk. Nevajag ne ar ko pārspīlēt,” iesaka dabas eksperts.

 

Viņš arī atgādina – kad zivs beidzot pieķērusies, tās noāķēšanai jāpielieto tikpat liela vērība, kā pašam makšķerēšanas procesam. No āķa to vajag noņemt ar mitrām rokām, zivi nevajag arī saspiest un nepieciešamības gadījumā jālieto speciālie rīki zivju noņemšanai no āķa.

 

M.Olte makšķerē ļoti bieži. Reizēm makšķerēšanas reizes nedēļā pat grūti izskaitīt.

 

„Vakar makšķerēt biju vienreiz, aizvakar un aizaizvakar – divreiz,” viņš mēģina skaitīt. Zivis viņš ķēris jau kopš agras bērnības, bet pirmo tikšanos ar makšķeri Olte nemaz neatceras. Bērnībā dzīvoja Ogres malā un, tiklīdz vecāki atļāvuši doties makšķerēt, tā to arī sācis darīt. Šobrīd šis hobijs kalpo par sava veida laika apstādināšanu, kā iešanu pie sevis. „Pēdējā laikā esam pieraduši tikai skriet pēc kaut kā netverama, bet vajag arī pabūt mierā. Makšķerēšana ir mana sevis meklēšana.”

 

Bet ko tad, ja zivis nu nekādi neķeras? M.Olte iesaka uz mirkli aizmirst par savu ego un savu superīgumu. „Citreiz vajag apstāties un ar pietāti pieiet pie upes. Ar lūgumu, nevis ar pieprasījumu. Tad makšķerēšanas rezultāti ir labāki,” stāsta dabas mīļotājs.