Vīna eksperts: Sievietes ir tikpat dažādas, kā vīni

Sievietes un vīns (un arī dziesmas) – to varētu pat dēvēt par īstu džentlmeņa komplektu vislabākajā nozīmē. Turklāt labas zināšanas šajā jomā var pacelt vīrieša vērtību sievietes acīs...

Kā radīt laba vīna pazinēja un guru iespaidu pat tad, ja izpratne par šo kulturālo dzērienu nav augstāka par vidusmēra līmeni? Ieskatu vīnu pasaules noslēpumos KRUSTTEVS.COM sniedz viens no Latvijas labākajiem vīnziņiem Jānis Kaļķis.

- Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļaujam, izvēloties vīnu?

Īstenībā ēdienu un dzērienu saderībā kļūdas ir minimālas. Par kļūdu var uzskatīt to, ka cilvēkiem ir stereotipi. Visizplatītākais – sarkanvīns der pie gaļas, bet baltvīns – pie zivs. Šobrīd gastronomija un kulinārija ir tik dažāda, ka var piemeklēt vīnus dažādām gaumēm. Cilvēki tikai baidās eksperimentēt. Vīnu pasaule ir tik bagātīga, to ir vērts izbaudīt.

- Ar ko savu vīna iepazīšanas ceļu sākt vīrietim, kurš vēlas ar savām zināšanām paspīdēt sievietes priekšā?

Sievietes ir tikpat dažādas, kā vīni. Veiksmes formula ir grūti nosakāma. Bet jāsaprot, cik ļoti pati sieviete pazīst vīnu pasauli. Ar vīnu ir tā – jo vairāk lieto, jo cilvēks vairāk tajos sāk orientēties un prasīgāks kļūst. Ja sieviete nav vīnu pazinēja, var sākt ar pussaldu kvalitatīvu Vācijas „Riesling” no Mozeles reģiona.

Tam ir zems alkohola saturs, kas patiks lielākajai daļai sieviešu, it īpaši jaunākajām. Bet, ja sieviete vīnos orientējas, izvēle var būt par labu kādam no vecās pasaules vīniem. Sarkanvīns vai baltvīns – tas atkarīgs no noskaņojuma un laika apstākļiem.

- Ko darīt, lai noteiktu, kas garšo sievietei?

Varbūt vienkārši paprasīt? Vienmēr ir arī zelta vidusceļš – jaunās pasaules vīni, kas ir gana sausi, bet rada saldeni augļaina vīna iespaidu. To novērtē kā iesācējs, tā vīnu pazinējs. Kā baltvīnu varu ieteikt kādu no Jaunzēlandes vīniem, tie ir aromātiski, ekspresīvi, pēc garšas saldeni. Sarkanvīnos zelta vidusceļu atradīsiet starp Čīles produktiem.

- Vai šobrīd dominē kāds vispieprasītākais vīns?

Nē, tāda nav. Ir tendence – uz vasaru cilvēki vairāk izvēlas baltvīnu, uz rudeni – sarkanvīnu. Vienu brīdi cilvēki vairāk izvēlējās pirkt un dzert jaunās pasaules vīnus. Šobrīd šī tendence mainās, pieprasītāki atkal kļūst vecās pasaules vīni. Tas liecina, ka mūsu cilvēki kļūst izglītotāki un prasīgāki.

- Cik ilgs laiks pagāja, kamēr pats apguvi smalko vīna pasauli?

Pastiprināti par vīniem esmu interesējies pēdējos sešus, septiņus gadus. Daudz grāmatu, konkursu, vīna ceļojumu. Vienu brīdi mācīju viesmīļus un bārmeņus, vajadzēja runāt arī par alkoholu, sāku daudz lasīt un tad kādā brīdī attapos vīnziņu konkursā. Starptautiskie konkursi devuši milzīgu pieredzi manām garšas kārpiņām.

- Un kas ir nākamie izaicinājumi?

Oktobrī piedalīšos Baltijas vīnziņu čempionātā, martā – pasaules. Jāsaprot, ka mēs Latvijā ar vīnu sākām iepazīties krietni vēlāk, ja salīdzina ar tām valstīm, kur par vīnu runā jau no bērna kājas. Tomēr jāatzīst, ziemeļvalstis praktiskajās konkursu daļās parāda stipri labākus rezultātus nekā dienvidu valstis.

- Ko tu domā par mūsu pašu ražotajiem vīniem no ērkšķogām, cidonijām, ķiršiem?

Man nav nekas pret šiem dzērieniem, bet, manuprāt, mūsu valstī vajadzētu taisīt ābolu brendiju vai kartupeļu šņabi. Ne velti – katra tauta iemācījusies gatavot alkoholiskos ēdienus no tā, kas aug tās reģionā. Pie mums ļoti labi aug kartupeļi, graudaugi un āboli. Tos vajadzētu izmantot.

- Kurš ir tavs favorītdzēriens?

Ir tikai viens dzēriens, kuru varu izgaršot, nesadalot to pa garšas molekulām. Tas ir alus. Par to principiāli neko nemācos, lai varu vienkārši baudīt, nevis analizēt.

- Ja vēlas iedzert labu vīnu, kuru izklaides vietu Rīgā ieteiktu apmeklēt?

Pēdējā laikā ir parādījušās diezgan daudz labas vīna studijas. „Vīna studija”, Vīna telpa „Tinto”, vīna veikals – bārs „De vino”, „Vinometr”, „Garage”... Iespēju ir daudz, un katrā vietā ir sava rozīnīte.

- Kur pats atpūties?

Katru reizi kaut kur citur, bet izvēlos to, kas ir tuvāk mājām.