Apceļo 10 leģendām apvītas vietas Latvijā

Šoruden, tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, Narvesen darbinieki aicina mīlēt Latviju par visiem 100 un apmeklēt 10 īpašas vietas, kuru rašanās vai vēsture ir apvīta leģendām un nostāstiem. Tās ir vietas ar stāstu –, kas pārsteidz, iedvesmo un vairo mīlestību uz mūsu zemi, kas ir tik maza, bet vēl līdz galam neatklāta, tik skaista un vienlaikus noslēpumaina, un uz cilvēkiem, kas veidojuši šīs vietas vai kļuvuši par daļu no to leģendām.

RĪGA

Mangaļsalas mols

Vislabākā vieta Rīgā, kur nākt vērot kuģus un ļaut vējam iztīrīt prātu no nevajadzīgām domām. Lai gan, jāatzīst, sajūta nepavisam nav, kā Rīgā. Šī pilsētas robeža ar Baltijas jūru radusies 19. gs., kad mola celtniecībai uzmanīgi līdzi sekojis Krievijas imperators Aleksandrs II. Par viņa apciemojumu vēl tagad liecina pie mola apskatāms piemiņas akmens. Stipru brāzmu laikā viļņi nikni brāžas molam pāri, bet mierīgākās dienās te var sastapt vietējos makšķerniekus, ķerot asarus un brekšus. Starp citu, Mangaļsalas piekrastē jūrā redzams arī kāda zviedru kuģa vraks, ko viļņi pamazām dzen aizvien tuvāk krastam.

Latvijas Zinātņu akadēmijas skatu laukums

Rīgā ir vairākas vietas, kur sevi iztēloties par putnu, kura skatam pilsēta paveras pilnīgi citādi. Taču visneaizmirstamākais skats uz Vecrīgas jumtiem vērojams no Zinātņu akadēmijas skatu laukuma, kas kā plaša terase vijas visapkārt namam. Šeit vērts nākt ne tikai izcilā skata dēļ, bet arī, lai apskatītu ēku – pastāv uzskats, ka tās arhitekti iedvesmojušies no Ņujorkas Empire state building. Un jā, ja vēlaties iegūt visskaistākās bildes ar sevi uz pilsētas fona, šī būs īstā vieta, kur to izdarīt. 

KURZEME

Īvandes ūdenskritums

Droši vien daudzi būs dzirdējuši par Ventas rumbu un Abavas rumbu, taču Kurzeme ir bagāta arī citiem, daudz mazāk pazīstamiem un ļoti krāšņiem ūdenskritumiem. Iespējams, visgleznainākais no tiem ir sastopams netālu no Rendas centra – tas ir Īvandes ūdenskritums, kurus veido vairākas rumbas. Runā, ka viens no labākajiem brīžiem Īvandes ūdenskrituma apskatei, ir pavasara palu laiks, kad tie kļūst vizuāli īpaši iespaidīgi. Taču arī rudenīgo lapu krāšņuma apvīts ūdenskritums ir īsts prieks acīm un dvēselei.

Brīvdienu māja Kaltenē

Ne tikai vēstures liecības un dabas skatus vērts apbrīnot Kurzemē. Netālu no Kaltenes dabas takas un torņa jūrmalā uz mākslīgas salas atrodas viena no neparastākajām mūsdienu Latvijas arhitektūras pērlēm – arhitektes Zaigas Gailes projektētā brīvdienu māja, pazīstama kā Lieldienu sala. Tā vienlaikus gan izceļas, gan ar savām rūsējošā tērauda plāksnēm šķiet piejūras ainavā iederīga. Šķiet neticami, ka agrāk šeit atradusies laika zoba un cilvēka rokas degradēta sūkņu stacija. Vēl neticamāk, ka arhitekte te saskatījusi potenciālu radīt ēku, kas saņēmusi arhitektūras godalgas ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Vakaros, kad tiek iedegtas gaismas, māja uz tumšās jūras fona izskatās sevišķi sirreāli.

VIDZEME

Strenču lidojošie plosti

Šis stāsts aizsākās, kad Rīgas tehniskās universitātes studenti izdomāja radīt par zemes virsu augstāku pasaulīti Strenču garajās priedēs. Tā pagājušajā vasarā starp koku stumbriem dabai saudzīgā veidā, izmantojot Nīderlandē apgūtas siešanas metodes, tapa trīs gaisa plosti, kas apmeklētājiem piedāvā pārvarēt bailes no augstuma un izmēģināt virvju kāpnes, līdzsvara lentas un tiroliešu nobraucienus. Te būs, ko darīt arī apcerīgāk noskaņotajiem, jo plostus paredzēts izmantot arī koncertiem un citiem kultūras pasākumiem.

Ungurpils peldošās salas

Peldošās salas nav tikai bērnības garšu atmiņā atsaucošs saldais ēdiens. Ungurpils pusē tas ir arī neparasts dabas skats, kas radies, pārpurvotām daļām atraujoties no Ungurpils ezera krasta. Jā, ar visiem kokiem. Laika gaitā šādas salas var gan rasties no jauna, gan arī pieaugt atpakaļ pie krasta, tāpēc pašreiz no visām salām pa ezeru vēja pūsta pārvietojas tikai viena. Par salu izcelšanos saglabājusies arī teika, kurā rijnieks piemuļķo Vellu, sasolīdams viņam jaunas acis. Salas tad arī esot Vella jaunās acis. Vislabāk ezeru var pārraudzīt no tā krastā esošā skatu torņa.

ZEMGALE

Abgunstes muiža

Katra muiža, kam palaimējies atrast jaunus un gādīgus saimniekus, ir apskates vērta. Taču tieši Abgunstes muiža varētu būt īpaši ieteicama visiem romantiķiem. Tās vēsture iesākusies 1780. gadā, nemieru laikos tā nodedzināta, bet vēlāk atjaunota un kopš 1931. gada kalpojusi kā skola.

Šobrīd muiža tiek dēvēta par radošuma meku, kur estētiski krāšņā un radošā vidē notiek pasākumi, plenēri un izstādes. Restaurācija rit lēnām un veicot pamatīgas izpētes, lai nesabojātu vērtīgo vēstures mantojumu. Šī ir vieta, kur iedvesmoties sava lauku īpašuma atjaunošanai (muižā notiek arī meistarklases) vai vienkārši iztēloties, ka esi uz brīdi nonācis pasakā.

Pļaviņu HES

Lai gan nosaukumā likts Pļaviņu vārds, patiesībā HES atrodas pie Aizkraukles. Jau ceļš uz šejieni ir ainaviski interesants, īpaši braucot pāri Daugavai no pretējā krasta. Šī ir vieta ar pretrunīgu vēsturi – stacijas būvēšanas procesā zem Daugavas ūdeņiem palicis gan leģendārais Staburags, gan Liepavots un daži pilskalni. Taču Pļaviņu HES ir lielākā Baltijā un viena no lielākajām Eiropā, un tās robustais šarms noteikti ir apciemojuma vērts. Šeit interesanti braukt ne tikai industriālo ainavu dēļ, bet arī, lai apmeklētu enerģētikas muzeju un beidzot noskaidrotu visu, kas vēl līdz šim nav bijis skaidrs par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot ūdens spēku.

LATGALE

Spīdveja centrs Daugavpilī

Uz Latvijas otru lielāko pilsētu vērts doties dažādu iemeslu dēļ. Te atrodas gan ainaviskais Daugavpils cietoksnis, gan pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko centrs. Tomēr, ja asinis sauc pēc adrenalīna, jādodas uz spīdveja klubu Lokomotīve, kur atrodas viens no lielākajiem spīdveja stadioniem Eiropā. Starp citu, Latvijā spīdveja aizsākumi meklējami tieši Daugavpilī – tur 1963. gadā notika gan pirmās sacensības, gan tika izveidota pirmā komanda. Milzīgajā stadionā var regulāri baudīt profesionāļu sacensības vai arī kādā klusākā brīdī to izstaigāt, iztēlojoties, kā būtu pašam traukties uz motocikla.

Lūznavas muiža

Arī Latgalē senās muižas atgūst jaunu elpu. Lūznavas muiža, kas atjaunota pirms diviem gadiem, ir ne tikai ārkārtīgi krāšņs romantiskā jūgendstila paraugs Rāznas dabas parka vidū. Turpinot pagātnē aizsāktās Latgales kultūras centra tradīcijas, arī mūsdienās te notiek dažādi pasākumi, piemēram, vērienīgais Mākslas pikniks vasarā. Muižas tuvumā īpaši apskates vērta ir kāda neparasta liepa ar 21 žuburu – sena leģenda tās rašanos saista ar kādas 21 gadu vecas meitenes nepiepildīto mīlestību.