Top vērienīgākā spēlfilma par Nameju

Biedrība “Nameyse” un režisors Māris Martinsons veido vērienīgu kultūrvēsturisku un izglītojošu projektu – spēlfilmu “Namejs”. Filmas pirmizrāde iecerēta 2015.gadā. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 2,5 - 3 miljoni latu apmērā, ietverot trīs gadu producēšanas – ražošanas ciklu. 

Līdzdalību nacionālās spēlfilmas “Namejs” veidošanā jau apstiprinājuši Lietuvas, Polijas un Vācijas kopproducenti. Projekta ietvaros top arī izglītojoša interaktīva mājas lapa, kurā būs pieejami gan izziņas materiāli, gan atraktīvas spēles par vēsturisko tematiku, iespējas ziedot u.tml.

Filma “Namejs” tiek veidota pēc rakstnieka Laimoņa Pura (īstajā vārdā Laimoņa Strazdiņa) tetraloģijas “Degošais pilskalns”, “Krusts pār pilskalnu”, “Tālajos pilskalnos” un “Sūrābele virs pilskalna” (1962 – 1986) motīviem. Scenārija autors ir Māris Martinsons. Kā eksperts filmas veidošanai ir piesaistīts vēsturnieks – medievists Andris Levāns, kurš pētījis viduslaikus Eiropā, tostarp tā laika cilvēku iztēli, domāšanu, priekšstatus, atmiņu, konfliktus u.tml. Filmas mūzikas autors ir Rihards Zaļupe. Mūzikas pamatmotīvs pašreiz dzirdams filmas vietnē www.namejs-filma.lv

„Vēsturiskās filmas žanrs ir viens no saistošākajiem un emocionāli trāpīgākajiem veidiem, kā mūsdienu sabiedrībai nodot vēstījumu par to, cik spēcīgas un pamatīgas ir bijušas mūsu tautas saknes senatnē. Pārliecinošs vēsturiskais vēstījums var kalpot par iedvesmas avotu, kas tik ļoti nepieciešams mūsu sabiedrībai, īpaši jauniešiem, no kuriem būs atkarīgs mūsu nācijas turpmākais liktenis. Patiesu cieņu raisa radošās komandas apņemšanās stāstu par Nameju iemūžināt filmas veidolā, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas unikālā kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā,’’ vērtē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende.

“No vēstures dokumentiem ir zināms, ka tāds Namejs 13. gadsimta 70. - 80. gados ir dzīvojis,” stāsta vēsturnieks – medievists Andris Levāns. “Taču interesantākais ir tas, ka nav vēsturisku liecību par to, ka zemgaļi Nameju būtu uzskatījuši par savu varoni. Tāpat nekādā gadījumā nevar runāt par zemgaļu vēsturisku pašrefleksiju. Namejs ir Eiropas vēstures personāžs, jo ziņas par viņu ir saglabājušās kristiešu rakstos daudzu gadsimtu garumā, sākot no 14.gadsimta, - nav pat būtiski, vai tie, kas to rakstīja bija vācieši vai dāņi. Svarīgi ir tas, ka Namejs kā varonis tika novērtēts, pateicoties eiropeiskajai kolektīvajai atmiņai un vēsturiskajām tradīcijām – saglabāt, atcerēties, pierakstīt. Tas mūs vieno ar Eiropu, un tajā mēs rodam savu identitāti šodien. Šī iemesla dēļ filma par Nameju varētu būt interesanta ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs.”

“Mūsu filma būs maksimāli pietuvināta 13.gadsimta realitātei – bildē, mūzikā, skaņā. Tā nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni. Tā būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un sabiedrību līdzās viņam tā laika Eiropas kontekstā, ar skatījumu caur starptautisko prizmu,” stāsta režisors Māris Martinsons. “Katram laikmetam ir savi simboli. Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas vienotības simbolu kļuva Lāčplēsis. Šobrīd mēs redzam, ka ir pienācis Nameja laiks, jo tieši viņš ir tas Latvijas vēstures varonis, kurš centās tautu vienot. Namejs bija pirmais, kurš veidoja lielu karadraudzi, skatījās, kā stiprināt savas mājas kā valsti.”

“Turklāt kā būtisks vēsturisks aspekts ir jāmin fakts, ka Tērvetes zemgaļu vecākajam, vēlāk visas Zemgales karalim Namejam bija stipra draudzība ar tā laika Lietuvas valdnieku Treideni, kura pils atradās Kernavē (aptuveni 30 km no Viļņas). Tas ir viens no retajiem posmiem visā vēsturē, kad latviešu un lietuviešu tautu priekšteči bija vienoti,” uzsver Māris Martinsons, kurš 18 gadus ir dzīvojis un strādājis Lietuvā, bet pirms trīs gadiem atgriezies uz dzīvi Latvijā, turpinot daļēji strādāt Lietuvā.

Filmas producente un biedrības “Nameyse” valdes locekle Linda Krūkle atlklāj, ka izveidotās biedrības mērķis ir veicināt latviešu nacionālās piederības un valstiskās apziņas nostiprināšanos, kā arī sargāt un kopt latviešu tautas kultūru, vēsturi, tradīcijas un identitāti. “Lasot Laimoņa Pura rakstītās grāmatas, kā arī pamatīgāk iepazīstoties ar vēsturisko materiālu, mēs vienā mirklī sapratām, ka mums ir dota iespēja ne tikai nodot skatītājiem interesantu, bagātu un saistošu kino, bet arī izmantot šo materiālu kā simbolu: izmantot visus iespējamos radošos, tehniskos un finansiālos instrumentus, lai izveidotu vēsturi izzinošu un kultūras mantojumu pētošu, izglītījošu projektu. Tāpēc projekts aptvers ne tikai filmu, bet arī mājas lapu www.namejs-filma.lv, kas lietotājiem būs pieejama 2013.gada sākumā. Tā būs interaktīva vietne ar blogiem, forumiem, kartēm, izzinošiem un izglītojošiem materiāliem skolēniem. Papildus tam mājas lapa tiks izmantota kā platforma cilvēku, tostarp ziedotāju, piederības sajūtas Namejam sekmēšanai, piemēram, ziedotāji, atkarībā no ziedojuma summas, saņems kādu virtuālu vai reālu lietu no filmas veidotājiem. Attīstītajās valstīs ir vērojams, ka apmēram 10% no filmas budžeta ziedo privātpersonas – cilvēki, kuri atbalsta filmas ideju.”  Biedrībai “Nameyse” ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, kas ļauj pieņemt ziedojumus. “Tādā veidā mums ir iespēja sekmēt izzinošu, kultūrvēsturiski izglītojošu pasākumu realizēšanu, sekmēt filmas veidošanu un arī sadarboties ar izglītības iestādēm,” uzsver Linda Krūkle.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis: “Cilvēki, tostarp jaunieši, zināšanas gūst, ne tikai sēžot skolas solā vai lasot mācību grāmatas. Ļoti svarīga ir vide, kurā cilvēks dzīvo, un vērtības, kas tiek piedāvātas neuzbāzīgā veidā un stimulē jauniešus izzināt. Tāpēc šis projekts ir ļoti apsveicams, un es patiesi ceru, ka izglītības iestādēm ar projekta veidotājiem izveidosies laba sadarbība!”

Tetraloģijas autors - rakstnieks Laimonis Purs, kurš šā gada jūnijā, 91 gada vecumā, saņēma Aizsardzības ministrijas apbalvojumu - Goda zīmi par ieguldījumu patriotisma veicināšanā un vēsturiskās apziņas stiprināšanā, stāsta: “Mēs esam viena no tām laimīgajām tautām, kam ir sava nacionāla valsts. Daudz pieredzēts un pārdzīvots, tomēr tūkstošgadīgais baltu cilts atzars saglabāts: runājam un rakstām vienā no indoeiropiešu vissenākajām dzīvajām valodām. Nākotne dzimst pagātnes klēpī. Tāpēc filma būtu ietekmīgs veids, kā Nameja vārdu un viņa mantojumu simboliski nodot mūsdienu paaudzēm, jo īpaši, ņemot vērā Latvijas neatkarības simtgades tuvošanos. Protams, filmas vēriens būs atkarīgs no finansējuma: jo vairāk līdzekļu, jo lielāka iespēja veidot pārliecinošas vizuālās epizodes. Es kā padomju laikos uzņemtās filmas “Pūt, vējiņi!” redaktors atceros, ka šai filmai budžets bija divas reizes lielāks, nekā citām, jo tērpi, rotas, ieroči, kauju skati un zirgi – tas viss prasa ievērojamus izdevumus,” stāsta Laimonis Purs.  

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks: “Vēlos uzsvērt, ka šī filma un projekts kopumā atbilst Valda Dombrovska valdības prioritātei “Saliedēta un iekļaujoša sabiedrība, spēcīga laikmetīga nacionālā identitāte, vienlaikus nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību”. Šī filma sniegs lielu ieguldījumu Latvijas informatīvajā telpā, piedāvājot iedzīvotājiem Latvijā producētu un Latvijas valsts interesēm atbilstoša satura produktu, tādējādi konkurējot ar dominējošo ārvalstu piedāvājumu.”

 “Filmas veidošanai šobrīd ir vairāki iemesli,” skaidro vēsturnieks – medievists Andris Levāns. “Pirmkārt, es nevaru atcerēties nevienu nopietnu vēsturisku kinodarbu par senākiem laikiem. Otrkārt, Atmoda mūs ir katapultējusi jaunā Eiropā, kurā, pateicoties individuālismam, varoņi ir miruši. Bet šis bravūras laikmets, kurā varoņiem neticējām, - jo pašiem dūša bija liela un jūra līdz ceļiem, - tuvojas beigām. Vai varam iztikt bez parauga, bez iedvesmas avota? Tie ir identitātes jautājumi, kas aktuāli ne tikai Latvijai, bet arī Eiropai. Treškārt, starp 13.gadsimta Eiropu un šodienu varam vilkt daudzas paralēles – gan toreiz, 13. gadsimta beigu Eiropā valdīja modernizācija, gan tagad. Ceturtkārt, kopš 19. gadsimta mākslā un domāšanā valda dualitātes konstrukts – labie un ienaidnieki, nevis par, bet pret. Tā rezultātā ir radīti mītiski varoņi un ienaidnieka tēls. Šis fakts mani uztrauc visvairāk, jo ienaidnieka tēls mūsu literatūrā un mākslā ir kā lāsts, bet mēs nedrīkstam dzīvot nepārtraukti ar ienaidnieka tēlu līdzās. Protams, mēs kā maza tauta meklējam stiprāku plecu, bet rezultātā, diezgan likumsakarīgi, šis sākotnēji sabiedrotais vēlāk kļūst par ienaidnieku. Ja mēs gribam būt moderna nācija un iekļauties Eiropas kultūras ainavā, tad mēs nevaram iet kā mūžīgais karotājs pret ienaidnieku. Ir jāmēģina rast jaunas stratēģijas, lai atkal – iespējams, līdzīgi kā 13.gadsimtā – izdzīvotu jaunajā globālajā pasaulē. 13.gadsimtā nav tāda fatālā ienaidnieka tēla. Aina ir krietni kompleksāka – tie, kas vienā dienā kaujā viens otru nežēlīgi kāva, otrā - pēc kaujas - spēja sēsties pie sarunu galda un vienoties - izdzīvošanas vārdā. Jāsaprot, ka tikpat nežēlīgi kā krustneši bija arī zemgaļi, latgaļi un citas tautas, jo visu tā laika rīcību noteica vara – gan politiskā, gan teritoriālā, gan resursi. Tāpēc, veidojot filmu, svarīgākais ir Nameju – cilvēku kā tēlu konstruēt atbilstoši tā laika videi un attiecību modeļiem. Būtu nepiedodami Nameju un tā laika sabiedrību veidot atbilstoši 19. gadsimta izpratnei par varoņiem.”

Šobrīd notiek filmas uzņemšanas sagatavošanas darbi: sadarbībā ar vēsturniekiem un arheologiem tiek pilnveidots scenārijs, skrupulozi apzinātas filmēšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Polijā (kādreizējā Prūsijas teritorijā), jo spēlfilmas viens no nozīmīgākajiem elementiem ir parādīt krāšņu, dažādu, visu gadalaiku dabu. Tāpēc filmēšana plānota visos četros gadalaikos. Pirmā filmēšana iecerēta 2013.gada septembrī. Aktieru izvēlei 2013.gada pavasarī tiks organizēts starptautisks kastings.

“Šajā filmēšanas uzsākšanas fāzē ir daudzi jautājumi, kas jārisina kompleksi, piemēram, Tērvetes pils, kurā valdīja Namejs. Protams, vienkāršākais būtu uzbūvēt karkasu filmēšanas vajadzībām. Taču mums, ja izdosies vienoties ar Tērvetes pašvaldību, ir iecere projekta ietvaros, piesaistot ziedojumus, uzbūvēt 13.gadsimta koka pili, kuru varētu izmantot gan filmēšanas vajadzībām, gan pēc tam tā paliktu Tērvetes pašvaldībai kā tūrisma objekts. Šobrīd esam uzsākuši sadarbību ar arheologu, kurš veido Tērvetes koka pils miniatūru. Taču, ja ar pašvaldību vienoties neizdosies, tad pili būvēsim citviet. 13.gadsimtā zemgaļi koka pilis būvēja pāris mēnešu laikā: kā nodedzināja, tā atkal būvēja vietā. Pils jautājums šobrīd tiek izskatīts kompleksi – gan ar mākslinieku, gan finansējuma iespējām,” stāsta producente un biedrības “Nameyse” valdes locekle Linda Krūkle.  “Filmas tapšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus plānots piesaistīt no visiem Latvijas uzņēmumam pieejamajiem ar filmu industriju saistītiem fondiem, privātfondiem, ziedojumiem un sponsoriem. Uzsveram, ka filmai nepieciešamā nauda nav nepieciešama vienā dienā uzreiz, bet tas ir garš process, kas sadalīts noteiktos etapos,” skaidro producents Ģirts Kalniņš. 

Filmas “Namejs” pirmizāde iecerēta 2015.gadā, kad Latvija pildīs ES Padomes prezidentūras pienākumus, kā arī svinēs strēlnieku simtgadi.

Režisors Māris Martinsons un producente Linda Krūkle jau vairākus gadus ir starptautiskā apritē: zināmākie darbi ir Hongkongā filmētā Latvijas un Hongkongas kopražojuma filma “Amaya” (2010), kurā piedalījās multinacionāls aktieru ansamblis no Latvijas, Honkongas, Lielbritānijas, Lietuvas, Japānas un ASV, kā arī filma “Nevajadzīgie ļaudis” (2008), kas festivālā “Lielais Kristaps 2009” tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu un starptautiskajā A klases Šanhajas kinofestivālā saņēma godalgu “Labākais režisors”.  Jaunākais Martinsona un Krūkles darbs ir filma “Klusa nakts” (2012), kuras pirmizrāde notiks 2013.gada janvārī Lietuvā.