Strādājošie vecāki bieži samierinās ar darba tiesību pārkāpumiem

Baidoties zaudēt darbu un nonākt situācijā, kad nav par ko uzturēt ģimeni, strādājošie vecāki bieži samierinās ar tiesību pārkāpumiem darba vietās, kas vairāk nekā pusei Latvijas darba ņēmēju savu darba vidi liek uzskatīt par nedraudzīgu ģimenei, apliecina informatīvās akcijas “Darbā bērni” ietvaros veiktā Latvijas strādājošo aptauja*.

“Strādājošie vecāki ir apzinīgi un atbildīgi darbinieki, tādēļ, baidoties pazaudēt darba vietu, iztikas līdzekļus un karjeras izaugsmes iespējas, turpina strādāt ģimenēm nedraudzīgos darba apstākļos. Veidojas tā saucamais apburtais loks un laika ģimenei paliek aizvien mazāk - vecāki bez ierunām turpina strādāt neapmaksātas virsstundas un strādā arī brīvdienās, atvaļinājuma laikā un rezultātā cieš ģimenes attiecības, jo laika bērniem vienkārši nepaliek,“ “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” īstenotās aptaujas* rezultātus komentē Inga Akmentiņa - Smildziņa, “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” vadītāja.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) apkopotā informācija liecina, ka neizmaksāta alga ir iemesls pusei darbinieku sūdzību Valsts darba inspekcijā par darba devējiem. Citas biežāk minētās strādājošo vecāku problēmas – darba devēja iebildumi pret darbinieka prombūtni bērna slimības laikā, neapmaksātas virsstundas un ierobežojumi izmantot ikgadējo atvaļinājumu – ir nopietni darbinieka tiesību pārkāpumi. Tie noteikti ir brīdinājuma signāli strādājošajiem vecākiem, ka konkrētā uzņēmuma darba vide ir ģimenēm nedraudzīga.

Lai veiksmīgāk varētu apvienot darba un ģimenes dzīvi, vecāki vēlētos lielāku atsaucību no darba devēja ģimenēm nozīmīgos dzīves brīžos - brīvu darbadienu vai stundas, kad jāpiedalās pasākumos bērnudārzos, skolās vai laiku, lai aizvestu bērnu pie ārsta darba dienas laikā. Šādu iespēju šobrīd darba devēji dod gandrīz pusei jeb 49% aptaujāto vecāku.

Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos: “Darba likums nosaka, ka darbiniekam ir tiesības atstāt darbavietu arī darba laikā, vienojoties ar darba devēju, piemēram, lai aizvestu bērnu līdz 18 gadu vecumam pie ārsta vai grūtniecei ir tiesības doties uz veselības pārbaudi, ja to nav iespējams veikt ārpus darba laika. Tomēr darba devējam nav pienākums dot brīvas dienas vai darba stundas darbinieka privāto lietu nokārtošanai ārpus likumdošanā noteiktajam. Tādēļ tā noteikti ir pozitīva tendence, ka teju puse darba devēju izprot sava kolektīva vajadzības un dod iespēju saspringtajā darba dienā ieplānot papildu laiku bērniem un ģimenei - tas ir jautājums par uzņēmuma kultūru un attieksmi pret padotajiem.”

Strādājošie vecāki pozitīvi novērtē darba devēju izrādītās rūpes par kolektīva ģimenēm - 20% vecāku atzīst, ka bērni un citiem ģimenes locekļi var apmeklēt to darbavietas un 17% darbinieku tiek piedāvāts elastīgs darba laiks, piemēram, iespējas strādāt no mājām vai īsās darba dienas. 19% darba devēju sveic darbiniekus ar bērna piedzimšanu - piešķir naudas pabalstu vai īpašu dāvanu, bet pasākumi darbinieku bērniem un ģimenēm tiek rīkoti 15% darbavietu.

Informatīvās akcijas “Darbā bērni” rīkotāji aicina darba devējus un vecākus dalīties pieredzē, kā padarīt darba vidi ģimenēm ar bērniem draudzīgāku- jūnijā iesaistīt bērnus vecāku darbā un rīkot bērnu dienu darbavietās, ļaut izprast un izmēģināt dažādos darba pienākumus, organizēt lekcijas un ekskursijas darbavietas ietvaros, iepazīstināt ar dažādajām profesijām un amatiem, kas pastāv viena uzņēmuma ietvaros.

Tāpat arī uzņēmēji aicināti dalīties ar pieredzi, sūtot īstenoto pasākumu aprakstus un pieredzes stāstus uz e-pasta adresi: darbaberni@laimigamgimenem.lv vai dalīties ar tiem sociālajos tīklos, lietojot tēmturi #darbābērni.

“Darbābērni”informatīva akcija ģimenei draudzīgai darba kultūrai

Lai stāstītu par darba devēju un darbinieku iespējām padarīt ikdienu ģimenei draudzīgu, “Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm” jūnijā rīko informatīvu akciju “Darbā bērni”. Akcijas laikā tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, kā veidot karjeru, lai darbs nav šķērslis ģimenes laimei, kā laimīgs darbinieks var kļūt par panākumu atslēgu savam darba devējiem, un kā darba kultūru var uzlabot mērķtiecīga valsts politika.