Bērnu izraisīti nedarbi vecākiem var izmaksāt pat vairākus simtus eiro

Lai gan bērnu izraisīti negadījumi un nedarbi vai nodarīt pat ļoti lielus zaudējumus trešajām personām, vecāki Latvijā par to raizējas salīdzinoši maz. Tikai trešdaļu jeb 32% Latvijas iedzīvotāju uztrauc tas, ka viņu atvases varētu nodarīt kādu kaitējumu citiem – tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījums.

ERGO praksē civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ir gadījums, kad nācies segt zaudējumus pat vairāk nekā 500 eiro apmērā, kas radīti bērna izraisīta negadījuma rezultātā. Esot ciemos, bērns paklupa un aplēja plazmas televizoru ar sulu no glāzes, kas viņam tobrīd bija rokās, pilnībā sabojājot iekārtu. Kādā citā no ERGO pieteiktajiem negadījumiem bērns, netīšām uzkāpdams skolas biedra somai, sabojāja planšetdatoru. Šādas ierīces cena bija 275 eiro, kas vecākiem nebija jāsedz no saviem līdzekļiem, jo zaudējumus kompensēja ERGO civiltiesiskās apdrošināšanas polises ietvaros. Arī mobilie tālruņi nereti mēdz ciest bērnu savstarpējās rotaļās.

“Vasaras brīvlaikā, kad bērni daudz vairāk laika pavada savā vaļā un nav nodarbināti skolā, arī nedarbi tiek pastrādāti biežāk. Piemēram, no ERGO pieteiktajiem civiltiesiskās apdrošināšanas gadījumiem visbiežāk kaitējums nodarīts citiem piederošām automašīnām. Nereti bērni savās spēlēs un rotaļās, piemēram, ar bumbu izsit kaimiņa automašīnai stiklu. Mēdz būt gadījumi, kad pagalmā stāvošu kaimiņa automašīnu bērni sabuktē un saskrāpē ar velosipēdu,” stāsta ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Taču nereti zaudējumus bērni nodara arī veikalos. Ļaujot savas ģimenes jaunākajiem locekļiem stumt iepirkumu ratiņus un pienācīgi nepieskatot, vecāki riskē, ka ar tiem var tikt apgāztas preces vai sabojāts veikala aprīkojums. “Jāatzīst gan, ka arī bez ratiņiem, nepieskatīti skrienot garām brīvi izliktai precei, bērni var to aizķert un saplēst. Visbiežāk tas var notikt veikalos, kur tirgo traukus vai alkoholiskos dzērienus stikla pudelēs. Tāpēc vecākiem ieteicams savas atvases vairāk pieskatīt, lai izvairītos no iespējamiem liekiem tēriņiem,” norāda Ivars Vismanis.

Tāpat ERGO praksē zināmi tādi gadījumi, kad ģimene appludinājusi apakšstāva kaimiņu dzīvokli, jo bērns, vecākiem to nezinot, bija izņēmis no vannas veļasmašīnas šļauku, pa kuru no tās iztek veļas mazgāšanā izmantotais ūdens. “Jo vairāk bērniem brīva laika, jo radošākiem un aktīvākiem jābūt vecākiem, lai savas atvases pieskatītu un izdomātu tiem saistošas nodarbes, tā samazinot iespēju, ka tiks veiktas dažādas palaidnības,” uzsver Ivars Vismanis.

Kā rāda Drošības indeksa dati, vairāk par iespējamību, ka viņu bērni varētu nodarīt kaitējumu citu cilvēku mantai vai īpašumam, uztraucas iedzīvotāji, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā trūcīgu. Kā norāda Ivars Vismanis, tas ir likumsakarīgi un saprotami, jo saskaņā ar ERGO datiem vidējā izmaksātā atlīdzība privātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā ir ap 500 eiro, savukārt pēdējos divos gados lielākā – 14 230 eiro par appludināta dzīvokļa remontu.

ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.