Pētījums: 83% biroja darbinieku cieš no dažādām sāpēm

Lielākā daļa cilvēku, kuru darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu pie datora, cieš no dažādu veidu muguras sāpēm. Arvien biežāk par sāpēm sūdzas gados jauni cilvēki, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu.

Farmācijas kompānijas "TEVA Baltic" pētījums liecina, ka 45% aptaujāto paši apzinās, ka sāpju iemesls ir sēdošs darbs un bieži vien nepareizi iekārtotas darba vietas. "FINBALT" iedzīvotāju aptaujas* dati liecina, ka biežākās no slimībām, kas diagnosticētas un ārstētas cilvēkiem, ir mugurkaula slimības. Sūdzības par muguras sāpēm ierindojas otrajā vietā aiz galvassāpēm.

Sūdzoties par dažādām lokalizētajām sāpēm, uz muguras kakla daļas sāpēm norādīja 21% sieviešu un 10,5% vīriešu.

Ne vien sāpes sprandā, plecu zonā un muguras jostas daļā, bet arī sasprindzinājuma sajūta šajos rajonos, ir pazīmes, kas liecina, ka darba vieta nav pareizi iekārtota un cilvēks sēž nepareizi, neseko pats savai veselībai un ik dienas sev nodara kaitējumu. Sāpes mugurkaula kakla daļā var veidot ne vien saslimšanas, bet arī biomehāniskas izmaiņas apkārtējās struktūrās. Kaut gan mugurkaula kakla daļas sāpes bieži tiek atrisinātas no trīs līdz sešiem mēnešiem, tomēr to atkārtojuma biežums ir 14% gadījumu, izraisot hronisku sāpju veidošanos.

Pieci gadi pie datora, un mugura sāk „teikt”, ko domā

Zita Kriškāne, fizioterapeite: „Sasprindzinājuma sajūta un sāpes ir pirmie simptomi, pēc kuru parādīšanās jāpievērš pastiprināta uzmanība savas muguras veselībai. Jāatceras, ka sāpes ir brīdinājuma signāls par traucējumiem mūsu organismā. Kad tās jūtam plecu vai kakla daļā, starp lāpstiņām un jostas vietā, jāmeklē speciālista palīdzība, lai nepienāktu diena, kad vairs nevaram izkāpt no gultas. Mana pieredze liecina, ka biroja darbinieki vidēji piecus gadus pēc tam, kad ik dienu pavadījuši pie datora nekustīgi un saspringti, veicot savus darba pienākumus, spiesti meklēt ārsta palīdzību vai vismaz izmantot sāpes remdējošus un ārstējošas ziedes un plāksterus, kā arī lietot augstas devas B grupas vitamīnus, kas palīdz tikt galā ar sāpēm.

Turklāt sievietes biežāk cieš no muguras kakla daļas sāpēm nekā vīrieši. Vīriešiem savukārt raksturīgas sāpes jostas daļā. Amerikāņu zinātnieka, Dr. G.D.J Andersona pētījums liecina, ka kakla daļas sāpju biežums cilvēkiem ir 48,5% gadījumu dzīves laikā, bet jostas daļas sāpju biežums ir 60-70% dzīves laikā.”

Pret muguras sāpēm ar pareizi iekārtotu darba vietu

Marika Vidēja, fizioterapeite: „Lai izvairītos no šīm, biroja darbinieku biežāk sastopamajām problēmām, pirmkārt, jāpievērš uzmanība darba vietas iekārtojumam. Ceļiem, iegurnim, galvai un monitoram jāatrodas vienā līnijā, lai izvairītos no rotācijas jostas daļā. Rakstot, plaukstas locītava jāatbalsta pret galdu vai īpašu spilventiņu, arī peles paliktņa izvēlei jāpievērš uzmanība. Krēslam ir īpaša nozīme, to jāspēj pabīdīt zem galda ar visiem roku balstiem, lai tajā sēžot mūsu ceļu, gūžu un elkoņu locītavas atrastos neitrālā pozīcijā, veidojot vairāk nekā 90 grādu leņķi. Svarīgs ir arī muguras daļas atbalsts, ja pret krēsla muguriņu iespējams atbalstīt galvu, tas lieliski noder atpūtas brīžos.”

Meklējot risinājumu

Dr. Med. Inese Blumberga, neirologs, osteorefleksoterapeits: "Runājot par sāpju remdētājiem - pretsāpju ziedēm vai plāksteriem - tos būtu ieteicams lietot, tiklīdz sajūtamas sāpes mugurā vai cilvēks jūt muskuļu pārlieko sasprindzinājumu. Šo "pirmo palīdzību" nevajadzētu atlikt, jo situācija ar laiku var tikai pasliktināties. Ja ir sajūta, ka pēc ilgākas ziedes vai plākstera lietošanas situācija neuzlabojas, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta. Pastāv mīts, ka karsta vanna vai pirts ārstē sāpes - tā pilnīgi noteikti nav taisnība. Lai gan pirmajā mirklī var šķist, ka kļūst vieglāk, nākamajā dienā situācija var tikai pasliktināties. Tāpēc pret sāpēm būtu jālieto atvēsinošie geli, smēres vai plāksteri. Savukārt biroja darbiniekiem ērtāks lietošanā ir pretsāpju plāksteris, jo tas sniedz efektu 12 stundas, turklāt nepastāv risks sasmērēt drēbes, kas var notikt izmantojot ziedi. Plākstera darbības ilgums paredz, ka diennakts laikā tas jānomaina tikai 2 reizes, bet ziede būtu jālieto krietni biežāk.”

Muguras sāpju iemesli un ko darīt?

Muguras sāpes nereti saistītas ar nervu iekaisumu. Normālai vielmaiņai nervu šūnās ir nepieciešami B grupas vitamīni. Pētījumos atzīts, ka lielās devās B1, B6, B12 vitamīniem piemīt sāpju mazinošs efekts. Tāpēc B grupas vitamīni lielās devās tiek lietoti kā palīglīdzeklis muguras sāpju ārstēšanai. Lietojot B grupas vitamīnus terapijā, ir iespēja samazināt pretsāpju medikamentu devas.

Cilvēkiem ar muguras sāpēm daudz uzmanīgāk jāattiecas pret sporta nodarbībām. Ļaunumu var nodarīt pārtrenēšanās svaru zālē, nav ieteicamas arī stepa nodarbības vai aerobikas nodarbības, jo ir daudz kustību, kuras ir nepieciešams muskuļu sistēmai amortizēt, bet sāpju gadījumā muskuļi šāda veida darbu nav spējīgi veikt. Tas var tikai sarežģīt situāciju. Tāpēc vislabāk, kad ir sāpes, meklēt to iemeslu un ārstēt, bet brīdī, kad sāpju nav, izvēlēties pilates vai kalanētiku.

Lai gan cilvēki, kuriem ir muguras sāpes, lielākoties apzinās to iemeslus, viņi tomēr nav gatavi mainīt savu ikdienu - dažu minūšu vingrošana vai īsa pastaiga, lifta nomaiņai pret kāpnēm, - nostiprinās organismu un palīdzēs mums izvairīties no muguras sāpēm. Taču cilvēki tam nav gatavi, aizbildinoties ar laika trūkumu. Daudzi arī atzīst, ka nodarbojas ar pašārstēšanos, no kuras gan vajadzētu atturēties, lai problēmas nekļūtu vēl nopietnākas. Tāpēc īpaši biroju darbiniekiem, kuri lielāko dienas daļu spiesti strādāt sēdošu darbu, dzīvo stresā un saspringumā, ieteicams rūpēties par savas muguras veselību, piekopt aktīvu dzīves veidu.