KRUSTTEVS.COM pēta: Ar ko atšķiras budistu smadzenes?

Meditēt vai nodarboties ar kādām garīgām praksēm šobrīd ir ļoti moderni. Bet kas īsti notiek ar smadzenēm, ja cilvēks dzīves laikā 44 000 stundu pavada koncentrētā meditācijas stāvoklī? Šo jautājumu Ričards Deividsons un viņa komanda vēlējās noskaidrot savā pētījumā. Lai gūtu atbildi, viņi pētīja tibetiešu mūkus savā laboratorijā Viskonsinas universitātē, veicot dažādus smadzeņu skenējumus. Vai budistu smadzenes ir kardināli atšķirīgas no citu cilvēku smadzenēm?

Budisms ietver vairākus meditācijas tipus, kurus iespējams sagrupēt trīs galvenajās kategorijās:

a) fokusēta uzmanība, kur meditācijas mērķis ir fokusēties uz noteiktu objektu vai sajūtu, izslēdzot no apziņas visus citus stimulus;

b) atvērtais novērojums ar mērķi palielināt visa veida uztveres kapacitāti, nefokusējoties uz neko noteiktu;

c) empātiskā meditācija, kuras mērķis ir radīt pārņemošu beznosacījumu garīgās laipnības stāvokli.

Fokusētās uzmanības meditācija un tās ieguvumi

Fokusētās uzmanības meditācija palielina aktivitāti smadzeņu apvidos, kas atbild par kontroli un uzmanības regulāciju, piemēram, prefrontālajā smadzeņu garozā. Aktivizācijas līmenis ir augstāks meditētājiem ar apmēram 19 000 stundu ilgu meditācijas pieredzi. Meditētājiem, kuru pieredze ir ilgāka par 44 000 stundu, vērojams sākotnējais aktivizācijas stāvoklis, tāds, kāds ir arī cilvēkiem bez meditācijas pieredzes. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas ļoti lielas pūles, lai sasniegtu tādu uzmanības loka kontroles stāvokli, kas vairs neliek cilvēkam „piespiesties”, lai to inducētu, atrodams portālā RigaBrain.

Arī amigdalā vērojamas atšķirības. Amigdala jeb mandeļveida ķermenis smadzenēs ir vecākā smadzeņu daļa, kas iesaistīta emociju kontrolē. Pieredzējušiem meditētājiem ir vērojama mazāka šī apvidus aktivitāte salīdzinājumā ar iesācējiem, reaģējot uz emocionālām skaņām, piemēram, bērna raudām. Nepieredzējušākie meditētāji reaģēja uz šīm skaņām, bet pieredzes bagātie – nē. Pieredzējušie meditētāji nereaģē arī uz ārējās vides trokšņiem un spēj kontrolēt situācijas, kur citiem cilvēkiem amigdala ir izteikti aktīvā stāvoklī.

Atvērtā novērojuma meditācija un tās ieguvumi

Kopējais efekts ir tāds, ka meditētājs ir spējīgs reaģēt uz visiem viņa apziņā nonākušajiem stimuliem, neiestrēgstot uz kādu konkrētu no tiem. Viņi spēj gan „paiet malā” un novērot šos stimulus, gan iesaistīties to uztveršanā pēc pašu gribas.

Skenējot meditētājus ar EEG palīdzību, tika novērots, ka šīs grupas pārstāvji spēj palielināt gamma viļņu svārstības savās smadzenēs, kas parasti ir diezgan vājas un grūti konstatējamas. Gamma viļņi ir ļoti nozīmīgi uzmanības un uztveres procesos, un tie palīdz arī informācijas pārneses un integrācijas procesos smadzenēs. Turklāt gamma viļņu izmaiņas tika konstatētas arī brīžos, kad mūki nemeditēja, parādot, ka meditācijās iegūtais efekts ir paliekošs.

Empātiskā meditācija un tās ieguvumi

Šis meditācijas veids iekļauj beznosacījumu empātijas un laipnības izjušanas treniņu attiecībā uz absolūti visām būtnēm. Šī meditācija paver ceļu uz pilnīgi altruistisku pasaules uztveri.

Šīs grupas mūki tika skenēti ar fMRI palīdzību. Pēc tūkstošiem stundu ilgas meditācijas prakses šie pieredzējušie meditētāji bija spējīgi paaugstināt empātiskās atbildes reakcijas attiecībā uz citu cilvēku sociālajiem signāliem. Smadzeņu apvidus, kas tiek dēvēts par „salu” jeb „insulu”, šiem meditētājiem ir plānāks, palīdzot viņiem daudz labāk nolasīt un uztvert citu cilvēku mentālos stāvokļus un emocijas.

Šie atklājumi neirozinātņu aprindās ir diezgan revolucionāri, jo pierāda, ka arī uzmanība var tikt trenēta un uzlabota, lai gan līdz šim tika uzskatīts, ka tā ir salīdzinoši statisks, fiksēts kognitīvais process.

Visi šie aspekti īsākā laika posmā tiek uzlaboti RigaBrain smadzeņu autotreniņu rezultātā. Šis autotreniņš palīdz sasniegt meditatīvu stāvokli ar speciālas datorprogrammas palīdzību.