75% Latvijas iedzīvotāju raizējas par saņemto medicīnas pakalpojumu kvalitāti

Saskaņā ar jaunāko ERGO Drošības indeksa pētījumu Igaunijas iedzīvotāju bažas pretēji Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem saistībā ar veselību ir ievērojami mazinājušās. Igaunija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā iedzīvotāji savu noskaņojumu ar veselību saistītajos jautājumos novērtējuši par 7 punktiem augstāk nekā 2015. gada pētījumā. Skalā no -100 līdz +100 punktiem igauņi šo aspektu novērtējuši ar -7, latvieši ar -34, savukārt lietuvieši ar -31 punktu.

Kopumā ar veselību saistītie jautājumi no visiem ERGO Drošības indeksa aspektiem visu Baltijas valstu iedzīvotājus joprojām satrauc visvairāk. Šajā dimensijā visās trijās valstīs sniegts viszemākais vērtējums. To komentējot, ERGO valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse pauž: “Visticamāk, ka cēlonis Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju pieaugošajām raizēm par veselības jomu saistāms ar neapmierinātību ārvalstu veselības aprūpes sistēmas darbību.”

“Igaunijas iedzīvotāji jūtami mazāk piedalās medicīnas pakalpojumu finansēšanā nekā iedzīvotāji Latvijā un Lietuvā. Mēs Latvijā lielāko daļu ārstēšanās izdevumu sedzam paši vai tie, kam tāda iespēja ir, izmantojot privāto veselības apdrošināšanu. Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju nedrošību un neticību esošajai valsts veselības aprūpes sistēmai apliecina tas, ka ar katru gadu visā Baltijā pieprasījums pēc privātās veselības apdrošināšanas arvien pieaug. Cilvēkiem ir vajadzīga apziņa, ka nepieciešamības gadījumā medicīnas pakalpojumi būs pieejami un tie tiks sniegti kvalitatīvi. Tas arvien vairāk cilvēku mudina domāt par to, ka rūpes par savu veselību jāpārņem savās rokās,” skaidro Ingrīda Ķirse.

Turpat ¾ Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, un tikpat jeb 74% baidās, ka varētu tik nopietni saslimt, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Bažas šajā jautājumā gadu no gada ir vienādi augstā līmenī: 2014. gadā tie bija 72%, 2015. – 75%.

Vēl viens satraucošs mērījums ERGO Baltijas valstu Drošības indeksā liecina, ka tāpat 75% Latvijas iedzīvotāju raizējas par saņemto medicīnas pakalpojumu kvalitāti. Gadu gaitā viedoklis arī šajā jautājumā faktiski nemainās – gan 2014. gadā, gan 2015. gadā tie bija 74%.

“Iemesli tam visdrīzāk ir kompleksi un slēpjas nesakārtotībā, kas valda esošajā sistēmā – nemainīgs un haotisks finansējuma trūkums, bezgalīgas rindas, lai saņemtu nepieciešamos pakalpojumus, mainīga informācija par to, vai, kad un, vai vispār pakalpojums pieejams par valsts naudu, jau sen nepieciešamu, taču tā arī līdz šim nenotiekošu fundamentālu sistēmas izmaiņu ieviešana. Vienlaikus cilvēki saskaras ar to, ka medicīnas pakalpojumi ir dārgi, ja par tiem jāmaksā no savas kabatas utt.,” norāda Ingrīda Ķirse.

Veselības apdrošināšana Latvijā ir apmēram 400 000 iedzīvotāju, un lielākajai daļai to nodrošina darba devēji, pilnībā vai daļēji sedzot ar polises iegādi saistītos izdevumus. Kopumā veselības apdrošināšanas klienti atlīdzībās Latvijā 2016. gadā saņēma 55,8 milj. eiro, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2015. gadā.

ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.