Arturs Vaiders, speciāli no Londonas: Galva sāp par šķēpa mešanu

Hi, Big Ben!

Nice to meet!

Kā skrien laiks! Cik nesen vēl rakstīju citam BB (Big vai Brown Bear Vankūverā) un nu jau klāt arī Londonas spēles. To gan tā īsti nemaz te nevar pateikt, vai šī gada Londonas dzīvē šis ir tas galvenais notikums. Vai tomēr Elizabetes koronācijas jubileja britiem bija kaut kas svarīgāks.

Spēles sākas ar atklāšanu. Futbols gan sākās jau pirms dažām dienām, tomēr jo sevišķi jau veču spēlētājs olimpiskajās spēlēs kaut kā nekotējas. Tas nekas, ka caur olimpiskā turnīra sietam izgājušas daudzas pasaules zvaigznes, Lionelu Mesi ieskaitot.

Šoreiz, Ben, nedaudz par atklāšanu, ko daudzi jau paspējuši nosaukt par fantastisku, neaizmirstamu utt. Bija jau patiešām jauki un tās dažas lietus piles sākumā neko nesabojāja. Drīzāk uzlika savu Britu salu akcentu.

Gods godam arī karalienei. Ar izpletni kopā ar Bondu I gan laikam lidoja „mulāža”, tomēr savu sakāmo viņa pateica gana moži. Noteikti možāk par Brežņevu 1980.gadā. Droši vien, ka atceros tādu vīru, kas uz Londonu gan brauca reti. Varbūt iepirkties pa kluso un kādu ikru bundžiņu uzsist gaisā.

Gods godam arī Bekhemam, kas Bonda II lomu izpildīja perfekti. Futbolista karjera ir norietā, tāpēc jādomā arī par nākotni. Viktorija viena ģimeni neuzturēs.

Vienīgās pārdomas manī raisīja tās performances pirmā daļa, kad jūs te baigi pozicionējāties kā zemnieku un arāju tauta. Zemnieki un arāji esam mēs latvieši, bet jūs jau sen esat aizmirsuši, kā zirgu arklā iejūgt. To jau vairākus gadu simtus te darīja un, ja vajadzēja, arī paši arklu vilka, džoni no Ganas un Indijas. Jums ir Ņūtons, Vats, bet mums Bārtulis (Antons), Rivare (Monika). Tomēr ar to dūmeņu pacelšanu nomierinājos.

Ak, jā. Tomēr apbrīnoju jūsu šī laika lopkopjus. Pa stadionu staigāja aitas, goda apli apsoļoja govis, taču neviena pļeka, pat spira, ai kā aizķerties Boltam vai mūsu Pļaviņam nebija redzama.

Ja reiz par karognesējiem, tad šoreiz viena lieta krita acīs – Āfrikā sācies matriarhāts, vai. Tur karoga kāts gandrīz vienmēr bija sieviešu rokās. Vai arī otrādi – veči tik slinki palikuši, ka vairs negrib pat tik daudz piepūlēties? Ka tādi varētu būt krievi un lika nest Mašai, nav brīnums.

Ar jaunām modēm neviens te sevišķi nesprēgāja. Gana liela grupa, ben, kā jau pats redzēji slāja trenuškās. Nu kā pa Rumbulu vai Latgalīti! Man jau patika čehi ar savu Šveika attieksmi – uz Londonu jābrauc gumijniekos un ar lietussargiem! Jeņķi nopēlumu jau izpelnījušies, ka tērpus šūdinājuši Ķīnā, bet pašu „Čikāgas tekstilnieks” stāv dīkā. Toties visi izskatījās kā jūras kājinieki. Pat nedaudz draudoši. Piedevām viņi vienīgie laikam noignorēja organizatoru lūgumu, ierobežot delegācijas skaitu. Izskatījās, ka gāja visi, kas še ir un vēl arī Obamas Baltā nama sētnieks bija. Manuprāt, Ben, Tev ar Obamu par šo lietu jāparunā. Viņi paši jau laikam ne vienmēr saprot, kāpēc pasaule „Stars&strips” ne pārāk mīl. Man patika, ka Tavējie pat tērpos ielika karalienes jubileju – daudz zelta bija. Trijām brigādēm – Krievijai, Ukrainai un Spānijai mugurā velkamo taisīja „Bosco”. Laikam jaunu modi Kušņirovičs veido – atkal atgriežas kļošenes! Ja nopietni, sportistus ietērpt tomēr ir grūtāk, kā Sarkano laukumu prihvatizēt!

Un vēl – patika meksikāņi. Tādi krāsaini. Un pa priekšu ar karogu tik cēla Estrelita! Super!

Būt gandrīz aizmirsis par Latviju. Vadmala uz augumiem gulēja labi. Varētu likt pat 4, taču jau kuro reizi mūsējiem rokās trūka karodziņu. Vai nu nav kas iedod, vai nav kas pasaka, lai iedod. Tik lielam karogam , kā Kima Irsena mantiniekiem jau nevajadzēja būt, bet tādiem maziņiem un katram. Dārgi toč tas nemaksā! Nasing spešal.Tu jau saproti.

Patika jau arī kā tie jaunekļi sāka sportot un arī airēt. Redz, mūsu ministrs Ķīlis arī ir studējis Kembridža. Bet laikam jau tie briti bija tik nenovīdīgi, ka astoņniekā laivā nepaņēma, tā[pēc arī tagad pret sportu šis ministrs tāds pavisam atturīgs. Vienīgo, ko tā īsti nevaru saprast, Ben, kāpēc jūsējie līdz ar futbolu, boksu, regbiju izdomāja arī kriketu. Nu, kas tas par sporta veidu, ka  Indija ar Pakistānu reizēm vienu maču ar daudziem iningiem vairākas dienas spēlē.

Beigās gan stadionu atstāju ar nelielām skumjām. Ne jau par to, ka jāspiežas blīvā metro vagonā. Bet par to, ka arī šoreiz baltieši dabūs pa kājām. No vieglatlētikas nebūs mūsu medaļu veidi – diska mešana, šķēpa mešana, tātad arī daudzcīņas. Kā tad ko metīsi, ja pašā laukuma vidū deg uguns!

P.S. Ben, bet visvairāk (vēl vairāk par Makartniju!)piektdienas vakarā man patika tas ozols vienā stadiona galā. Nu toč kā uz pieclatnieka! Pasaki paldies par to Denijam Boilam, kas šo "Brīnumu salu" izdomāja. Un See U soon.

Sadarbībā ar Parsportu.lv