Arturs Vaiders, sporta eksperts: Tenisa amerikāņu kalniņi

Liekas, tas bija nupat, kad Latviju varēja uzskatīt teju vai par pasaules tenisa lielvalsti, jo pēc 2011.gada „Australia Open” ATP un WTA ranga pirmajā piecdesmitniekā bija gan Ernests Gulbis, gan Anastasija Sevastova. Tobrīd bija gaužām maz valstu, kas Top 50 bija pārstāvētas ar abiem dzimumiem.

Katrs no viņiem šo virsotni sasniedza pa savu ceļu. Ernesta tenisa pamatus lēja tēva finansiālais nodrošinājums un arī virsuzraudzība. Anastasijai šādas aizmugures nebija, tāpēc viņas ceļu bruģēja vairāki – LTF, vietējie sponsori un ārzemēs iegūstamais atbalsts. Viņas mājas jau ilgāku laiku drīzāk ir Vīne nekā Liepāja. Katrs no šiem ceļiem rāda, ka ir iespējams augstu kāpt gan tā, gan tā.

Diemžēl turpmākie notikumi vairs nebija tik rožaini. Šobrīd mūsējie jau ir ranga otrajā simtā un sezonas pirmā „Grand Slam” vienspēļu pamatturnīrs notika bez Latvijas tenisistiem. Iemesli atkal katram atšķirīgi. Sevastovu ilgstoši vajāja dažādi savainojumi. Turnīros spēlēja maz, līdz ar to arī WTA punktu nav daudz.

Ernests par nopietnām veselības kaitēm nevar žēloties, kaut sīki savainojumi, kā jau profesionālajā sportā, nav gājuši secen. Tomēr vaina drīzāk ir psiholoģiska ne fiziska rakstura. Gribas teikt, ka pēc zināma starpfiniša sasniegšanas ar mīnus zīmi sāka darboties arī tēva stingrās virsuzraudzības faktors.

Atsevišķs temats būtu nu jau gana tālā vēsturē palikušais Londonas olimpisko spēļu turnīrs, kurā arī mūsējo nebija. Pirms tā Sevastova it kā bija labā formā, taču, kad tika dalītas olimpiskās kvotas, atradās  patālu no tām. Gulbis palika drīz aiz strīpas un pastāvēja cerība uz wild card. Tās piešķiršana jau ir funkcionāru rokās un viņu lēmumu var ietekmēt arī nacionālās federācijas.

Diemžēl, LTF boss ir labi zināms ar savu aroganci hokeja aprindās. Un kā zināms, vilks mēdz mest spalvu, bet ne tikumu. Tāpēc arī laikam jau kontakti ar ITF nav tie labākie un wild card tika citiem, kaut arī viņi rangā bija zemāk par Gulbi. Līdz ar to  2011.gada sākuma  trumpis (2 mūsējie pasaules Top 50) palika kaut kur zem galdauta. Laba mācība labas attiecību veidošanas ābecē. ITF tomēr ir cita veida attiecību modeļi nekā „Gazprom” vai citos Maskavas gaiteņos.

Tomēr gods godam ne viens,  ne otrs mūsu tenisa līderis nav nolaidis rokas un abu pirmais mērķis ir atgriezties ranga pirmajā simtniekā, kas jau paver krietni plašāku un kvalitatīvāku turnīru izvēli. Bet pagaidām jāspēlē vai nu WTA turnīru kvalifikācijā (kā Sevastovai) un pamatturnīrā jau ir iekrāts nogurums, vai arī Challenger (kā Gulbim), kur netrūkst jaunu, talantīgu un ambiciozu sāncenšu. Vai mērķis tiks sasniegts - viss ir pašu rokās un galvās!

Visai drīz Sevastovu un Gulbi gaida arī cīņas komandu sacensībās – Federācijas kausā (aprīlī) un Deivisa kausā (februārī). Cerams, ka līderi rādīs piemēru pārējiem.

Bet šobrīd priecāsimies par jauno talantu Aļonu Ostapenko, kas 15 gadu vecumā Australia open junioru turnīrā tika līdz ceturtdaļfinālam. Tas nozīmē, ka būs interesanti tenisu skatīties arī pēc 5 gadiem.

Avots: Parsportu.lv