Jānis Mucenieks: Digitālā Temīda

Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi savu spriedumu vienā ilgstošā tiesvedības procesā, t.s., digitālās televīzijas lietā. Par vainīgām ir atzītas divpadsmit apsūdzētās personas, pieci apsūdzētie ir attaisnoti, viena apsūdzētā persona ir atbrīvota no kriminālatbildības.

Kā advokāts, kurš pagaidām nav tieši iesaistījies minētājā lietā, esmu vērīgi sekojis šīs garās prāvas gaitai, tās daudzajiem pavērsieniem un negaidītajam risinājumam, notiesājot ar reāliem brīvības atņemšanas sodiem vairākas šajā procesā apsūdzētās personas.

Kopumā šī krimināllieta ir vilkusies nesamērīgi ilgus gadus, sākotnēji pirmstiesas izmeklēšanā piecus gadus, tad tiesvedība pirmās instances tiesā vienus septiņus garus gadus. Ilgstošā tiesvedība, manā ieskatā, jau pati par sevi kalpo kā savdabīgs soda paveids, kas traucē ikvienam no apsūdzētajiem ikdienā pilnvērtīgi veikt savas darba gaitas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tiesvedība šajā prāvā ir acīmredzami bijusi ārpus saprātīgas iztiesāšanas termiņa robežām.

Nešaubos, ka ilgstošā tiesvedība noteikti nav bijusi apsūdzēto interesēs. Nav ziņu, ka apsūdzētie būtu apzināti kavējuši tiesvedības gaitu, tādēļ loģisks šķiet jautājums „Kāpēc tik ilgi bija jātiesājas?” Ja kāds domā, ka tikai un vienīgi tiesa ir atbildīga par ilgstošo tiesvedību, tad jāteic, ka šāds uzskats ir maldīgs. Lieta tāda, ka tiesai, veicot pierādījumu pārbaudi šajā lietā, atbilstoši normatīvajam regulējumam bija jāpārbauda pilnīgi visi prokuratūras iesniegtie pierādījumi, pat ja šo pierādījumu saistība ar celto apsūdzību bijusi „baltiem diegiem šūta”. Savukārt visu pierādījumu pārbaude prasa garas tiesu darba stundas, kuras rezultātā summējušās vairākos gados.

Ja man nebūtu bijusi tiesvedības pieredze ar vairākiem aizstāvamajiem vienā citā apsūdzētajiem pārbagātā tiesvedībā, kurā tika apsūdzētas 68 personas par 2009.gada 13.janvāra grautiņiem Vecrīgā, domājams, šī raksta nebūtu. Taču masu nekārtību krimināllietā ātri tika rasts procesuāls risinājums un lai lietu neiztiesātu gadiem, tas tika saskaldīts daudzos atsevišķos kriminālprocesos.

Kāpēc digitālās televīzijas krimināllietā tomēr bija tik svarīgi ilgstoši „marinēt” lietas iztiesāšanu, var atbildēt tikai prokuratūras pārstāvji. Tieši prokurori ir atbildīgi par šādas vienas lielas, apjomīgas lietas virzīšanu uz tiesu, paredzot, ka iztiesāšana notiks ārpus saprātīgo termiņu rāmjiem.

Redzams, ka kopumā valsts apsūdzības uzturētājiem šī lieta nav bijusi veiksmīga, jo trešajai daļai no apsūdzētajiem nav piemērots nekāds sods, tie ir attaisnoti vai atbrīvoti no kriminālatbildības. Diemžēl viena apsūdzētā nesagaidīja šodien pasludināto tiesas spriedumu, jo aizgāja mūžībā...  

Esmu pārliecināts, ka ilgstošas tiesvedības nav pieļaujamas mūsdienu informācijas tehnoloģijas laikmetā. Ir pienācis laiks arī Temīdai digitalizēties. Diemžēl valsts varas aprindās nav politiskās gribas, lai tiesu zālēs ienestu tādus racionālus risinājums, kas veicinātu, nevis kavētu krimināllietu iztiesāšanu saprātīgos termiņos.

Autors: Jānis Mucenieks, zvērināts advokāts