Optimizēta maksājumu apstrāde ar PaymentHub: mūsdienīgs risinājums darījumu pārvaldībai (5)
04:18Skaistuma noslēpumi sievietei. Kā tos noturēt jebkurā vecumā?
18:02Valmieras autobusu parks uzsācis karu pret latviešu slavenību un citiem nodokļu maksātājiem (5)
17:56ATVADU FOTO GALERIJA UN VIDEO IZCILĀS AKTRISES RASMAS GARNES PIEMIŅAI (3)
08:13BOB MARLEY – ONE LOVE Official Tribute Show! 2024. gada 21. augustā (2)
Latvijas nodokļu iekasēšanas politika un prakse šodien ir uzskatāms piemērs parunai par aitām un cirpējiem. Turklāt ar PVN izmānīšanas shēmām tiek "frizēta" pati valsts – atbrīvojot tās kasi no godprātīgu nodokļu maksātāju pienesuma, graujot viņu motivāciju.
Tev, lasītāj, ir vērts iegaumēt jau leģendāro nosaukumu: SIA "Tendem Neman". Tā sauc pēdējo publiski zināmo Latvijas "čempionu" nodokļu nemaksāšanā – uzņēmumam pērnajā gadā bija 43,742 miljoni eiro lielas saistības pret valsts kasi. Kopš šī gada sākuma – jau 45,91 miljons.
Šo summu neizbēgami nāksies norakstīt zudībās. Tas netraucē nodokļu (ne)iekasētājiem spītīgi palielināt parāda apjomu, pierēķinot arvien jaunas soda naudas par kavējumu. (Kopējā nodokļu parādu summa šā gada 1. augustā bijusi 1,42 miljardi eiro, no tiem VID par piedzenamiem uzskatīja 142,7 miljonus euro – NRA, 29.08.2016).
Novembrī Talejas ielas iestāde šo praksi pārtrauca: to nepieprasot LR normatīvie akti. (Tagad, līdz ar jauno vadību, tā tika atjaunota.) Nodokļu piedzinēju vēlme nepublicēt tādu sarakstu bija acīmredzama, jo no parādnieku kaunināšanas instrumenta tas ir pārvērties VID mazspējas apliecinājumā, mudinot afēristus īstenot jaunas "PVN karuseļu" blēdības. Tāpēc iestāde līdz šim kategoriski noraidīja žurnālistu lūgumus sniegt informāciju par nemaksātājiem, parādu cēloņiem un iespējām tos piedzīt.
***
"Tendem Neman" (TN) ir/bija mobilo telefonu vairumtirdzniecības uzņēmums. Kā SIA vienīgais īpašnieks tiek minēts Lietuvas pilsonis Nikolajs Siņagins (Nikolaj Siniagin, 13.11.1978., viņa identifikācijas karte Nr. LTU12816067 izdota 27.02.2012. Klaipēdā).
2014.gadā TN apgrozīja vērienīgu summu – 38,865 miljonus eiro, gūstot 222,2 tūkstošus peļņā. (2012. gadā firmai apgrozījuma nebija vispār, bet, salīdzinot ar 2013.gadu, tas palielinājās 86,7 reizes!)
Tāpēc aģentūras LETA un portāla "Firmas.lv" veidotais 2015.gada Latvijas biznesa gada pārskats šo uzņēmumu ierindoja "iekārtu un piederumu birojam un ražošanai tirdzniecības" jomas līderu trijniekā – aiz SIA "Ourea" un SIA "Onika Trade" (tā, starp citu, uzrādīja sev divus darbiniekus). Priekšstatam: saldumu ražotāja "Laima" apgrozījums 2014. gadā bija 10 miljoni eiro, "Hanzas maiznīcai" – 20 miljoni. Tāpat žurnāls "Kapitāls" iekļāva TN Latvijas eksportētāju TOP100 – par vairumtirdzniecību Čehijā, Rumānijā, Dānijā. Gluži vai jābrīnās, kā uzņēmums netika pie kādās uzņēmēju asociācijas vai pat Ekonomikas ministrijas balvas par savu straujo izaugsmi...
Fiskālā joma ir apliecinājums, ka mums joprojām papīrs pacieš visu. Vai tu, lasītāj, ticētu veiksmes stāstam par uzņēmumu, kas gada laikā gandrīz deviņdesmitkāršo savu apgrozījumu, tam sasniedzot teju vai četrdesmit miljonus eiro? Turklāt pilnībā iztiekot bez bankas kredīta un nodarbinot... vienu darbinieku!!! (Meklējiet TN "Nozares.lv" publikācijas sadaļā "Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai".)
Diemžēl tādās teiksmās grūti izskaidrojamā lētticībā klausījās ne tikai Valsts ieņēmumu dienests. Arī ekonomikā specializējušies masu mediji, riskējot ar savu reputāciju.
***
Savukārt 2015.gada finanšu rezultātus SIA vairs neiesniedza, kaut gandrīz visu gadu uzņēmums pieteica iespaidīgu apgrozījumu – vidēji trīs miljonus eiro mēnesī. Ar VID lēmumu kompānijas saimnieciskā darbība 2016. gada februārī tika apturēta, Uzņēmumu reģistra valsts notārs Siņaginu – visticamāk, SIA viltusīpašnieku – martā atbrīvoja no uzņēmuma valdes locekļa amata. Kādreizējais "topuzņēmums" izrādījās reģistrēts bijušās kopmītnēs Rīgā, Burtnieku ielā 33 – par to attiecīgās istabas īpašnieks sacīja neko nezinām. Savos "ziedu laikos" TN bija reģistrēts Salaspilī, Krasta ielā 3 – kā liecina vietas foto, zaļā pļavā...
"Neatkarīgās" ekonomikas apskatnieks Arnis Kluinis jau uzstādīja (NRA, 29.08.2016) diagnozi TN "rekordam" un tādam biznesam kopumā: "Latvijā gadu no gada mainās šādu firmu nosaukumi vienā un tajā pašā darbības nozarē – elektronikas un sadzīves preču vairumtirdzniecībā. Nekādu preču un to tirdzniecības šajā gadījumā nav, bet ir dokumentu kārtošana pievienotās vērtības nodokļa naudas izkrāpšanai, pret ko VID ir bezspēcīgs."
Shēmas princips: tiek deklarēti fiktīvi darījumi, kas it kā notikuši ES un citur ārzemēs, no VID saņemot PVN atmaksu. Turklāt viena un tā pati preču partija var tikt viltus darījumos apgrozīta daudzreiz, "vizināta karuselī".
VID, protams, klusē, vai TN izkrāpa tam naudu. Taču informācija par SIA veiktajiem darījumiem uzrāda ļoti interesantu lietu: firma "nez kāpēc" kalpo par starpnieku preču piegādātājiem un saņēmējiem, kaut tiem ir savstarpēji tieši biznesa kontakti. Pieci lielākie TN darījumu partneri (no pavisam 43) ES valstīs, kam SIA piegādāja preces, ir tie paši, kam preces piegādā arī TN darījumu partneri – tie paši, no kuriem SIA iegādājās savu tālākpārdodamo preci. Droši vien "Rietumu bankas" un "Swedbank", kurās naudu apgrozīja TN, darbiniekiem kaut kādas dīvainības iekrita acīs – bet vai tādēļ zaudēt klientu?
Pērnā gada septembrī TN, nedokļu nemaksāšanas "rekordistu", sīkāk centās izpētīt TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti. Nekādus milzu panākumus viņi gan neguva – šādi projekti apzināti tiek radīti tā, lai visi gali paliktu ūdenī. (Arī man, "pārstaigājot kartupeļlauku", kā redzat, diži jaunatklājumi neradās. Šis teksts ir uzsildīta zupa – ar naivu domu, ka atgādināšana = zināšanu māte.)
"Nekā personīga" komanda noskaidroja, ka TN ir cieši saistīts ar VID parādnieku pēdejā saraksta "sudraba medaļas" ieguvēju SIA M4U (parāds valstij ir 34,012 miljoni eiro), arī mobilo tālruņu tirgotāju. Šīs SIA amatpersonas un īpašnieki ir Krievijas pilsoņi. Taču abu firmu izveide un darbība ir saistīta ar Latvijas iedzīvotāju Mihaila Kočņevu (līdzdarbojas vairākos desmitos uzņēmumu). Tās strauji un bez kredītiem "uzpumpēja" apgrozījumu 2014. gadā, turklāt abas nodarbojās ar vairumtirdzniecību: iepirka aparātus Polijā, Igaunijā, Lielbritānijā vai Vācijā un pārdeva ES valstīs vai Krievijā. "Nekā personīga" žurnālisti piefiksēja, ka pat gramatikas kļūdas abu firmu gada pārskatos ir identas.
Raidījums toreiz paziņoja: "kamēr VID auditē, pārbauda un izmeklē, tie paši cilvēki neslēpjoties miljonus starptautiskos darījumos groza jau citā uzņēmumā". Jo, neviena netraucēts, darbu turpināja nodokļu parādnieka SIA M4U klons – SIA "M4U Group": firmai ir tas pats īpašnieks, grāmatvedību un lietvedību kārto Kočņevs.
***
Stāstā par "topuzņēmumu" TN pat īsti nešokē VID demonstratīvais aklums. Iestāde deevolucionē Latvijas birokrātijas "labākajās" tradīcijās, tā ir novājināta nerkantilās reorganizācijās. Nespēja atklāt un preventīvi novērst "karuseļu" shēmas ir loģisks rezultāts politiķu un iestādes vadības rosībai.
Mani pašu daudz vairāk un tīri profesionāli pazemo vienaldzība, ar kādu cunftes kolēģi, ekonomikas lietpratēji, tiražēja blēņas par viena darbinieka uzņēmuma milzu sasniegumiem. Droši vien paši savā starpā par to jokoja: vai nevajadzētu uzrakstīt depešu VIDam, lai paliek veiksminieku zem lupas? Vajadzēja, ai kā vajadzēja...
Autors: Dainis Lemešonoks, publicists
“Kino palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs.
Komerctransports ir instruments ar pievienoto vērtību – instruments, par kura iegādi lemj uzņēmuma vadītājs, bet ikdienā strādā – šoferis, tas ir instruments, kas palīdz gūt peļņu, kā arī veido uzņēmuma tēlu. Tas nozīmē, ka komerctransportam vienlaicīgi ir ļoti vienkāršas un tajā pašā laikā gana sarežģītas funkcijas. Tas prasa nopietnus ieguldījumus, un vienlaikus īsākā vai garākā termiņā nes arī ieguvumus, tāpēc rodas loģisks jautājums, kā paildzināt komerctransporta mūžu?