„Palink” maksātnespējas sāga. Ko no tā secināt?

Nelabvēļu metodes uzņēmumu darbības apgrūtināšanai vai pat „nogremdēšanai” jau krietni pasen kā neaprobežojas ar beisbola nūju vicināšanu, biszālēm vai šaudīšanos. Tagad „iedurt nazi mugurā” var visai rafinētā veidā, kaut vai, aiz matiem pievelkot iemeslus, iesniedzot tiesā prasību par „noskatītā” uzņēmuma maksātnespēju.

Uzskatāmākais piemērs, kā šādu „artilēriju” vērst pret konkrētu objektu, ir nu jau bēdīgi slavenā „Palink” maksātnespējas lieta, kas uzskatāmi parāda – noteiktu apstākļu sakritības gadījumā arī sekmīgi strādājošam uzņēmumam šādi var „izsist zem kājām ķeblīti”. Ko no tā varam mācīties un secināt?

Formāli par konflikta iedīgli kļuva ģenerālbūvuzņēmēja līgums starp „Palink” un SIA „Landekss”, kas cēla prasību par būvdarbu apmaksu, savukārt „Palink” atbildēja ar pretprasību, lūdzot tiesu konstatēt, ka „Palink” līgumā noteiktajā kārtībā izbeigusi līgumu un ne tikai pilnībā norēķinājusies par visiem veiktajiem būvdarbiem, bet pat pārmaksājusi.

Ar „Palink” maksātnespējas pieteikumu tiesā pērnruden vērsās kāda privātpersona, Krievijas pilsonis Sergejs Guščins, un uz šīs prasības pamata tiesa 14.novembrī ierosināja maksātnespējas lietu. Tieši Guščins cesijas ceļā bija ieguvis no iepriekš minētā līguma izrietošas prasījuma tiesības pret „Palink”.

Janvāra sākumā Rīgas Kurzemes rajona tiesa atzina SIA „Palink” maksātnespēju, savukārt uzņēmums vērsās ar iebildumiem Ģenerālprokuratūrā, kas par notikušo iesniedza protestu Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamentā, norādot uz tiesas pieļautiem būtiskiem tiesību normu pārkāpumiem. Pa starpai vēl Lietuvas uzņēmuma UAB „Palink” lielākais akcionārs saistībā ar Latvijas Maksātnespējas likumu un notikušo maksātnespējas procesu paguva iesniegt oficiālu sūdzību Eiropas Komisijā.

Marta sākumā Augstākās tiesas Senāts nolēma atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru tika pasludināta „Palink” maksātnespēja, īpaši neslēpjot, ka tiesa pamatīgi nokļūdījusies. Tas automātiski nozīmēja jaunu maksātnespējas lietas skatīšanu Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā, kur pret SIA „Palink” ierosinātā maksātnespējas lieta ar nepārsūdzamu spriedumu tika pasludināta par izbeigtu.

SIA „Palink” rīkotājdirektore Dace Zundure pēc notikušā norāda – lai gan pēdējais tiesas spriedums bija uzņēmumam labvēlīgs, diemžēl šobrīd Maksātnespējas likums nekādā veidā neierobežo iespējas sniegt tiesā jaunus maksātnespējas pieteikumus par nepamatotiem un strīdīgiem prasījumiem, un tādēļ SIA „Palink” aizvien turpinot saņemt draudus par jauna maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu no iepriekšējā procesa ierosinātāja, kurš, viņasprāt, Maksātnespējas likumu vēlējies izmantot kā instrumentu paātrinātai parāda piedziņai un šantāžas līdzekli situācijā, kad patiesībā jāizskata strīds pēc būtības.

„Uzskatām, ka Maksātnespējas likumā būtu jāparedz stingrāki kritēriji maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai, tā pārbaudes procesā ņemot vērā arī uzņēmuma vispārējo finansiālo stāvokli. Taču, kamēr tas nav izdarīts, nevaram izslēgt iespēju, ka SIA „Palink” varētu kļūt par mērķi jauna ļaunprātīga maksātnespējas procesa uzsākšanā,” uzsver D.Zundure, piebilstot – šī maksātnespējas lieta ir pierādījusi, ka pie pašreizējās Maksātnespējas likuma redakcijas neviens uzņēmums Latvijā nav pasargāts no nepamatota maksātnespējas procesa ierosināšanas vien tādēļ, ka iespējamas dažādas likuma interpretācijas.

D.Zundures komentāru pilnā apjomā lasiet šeit.

Situāciju komentē zvērināts advokāts Mārtiņš Bunkus: „Ar iesniegumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu tiesā, protams, var vērsties ikviens, kuram ir pamats to darīt - iespējams, kādos gadījumos tas var arī nebūt tik pamatoti, taču tiesa to nevar zināt un tai jāizskata jebkurš iesniegums un prasība. Gadījumos, kad apstākļu maksātnespējas ierosināšanai nav, tiesa arī to konstatē un lietu izbeidz („Palink” gadījumā tā nenotika – red.). Protams, tās ir zināmas neērtības visām pusēm, bet ar to biznesa vidē var būt jārēķinās, jau laikus analizējot savu partneru loku, paredzot iespējamos sarežģījumus, laikus kārtojot saistības utt.”

No visa iepriekš minētā secinājumus izdarīt nav grūti – pietiek ar puslīdz ticamu pamatojumu un stipri vidēji kompetentu tiesnesi, lai veiksmīgi strādājošu uzņēmumu „pagrūstu zem ūdens”. Vārdu sakot – laiks izmaiņām Maksātnespējas likumā.