„Bezmaksas” transports – realitāte vai e-talons Nr.2?

Ideja, kas šķiet izcili revolucionāra un jau pasniegta ar milzu pompu – bezmaksas sabiedriskais transports pēc Tallinas parauga arī Latvijas galvaspilsētā, ticamākais, Rīgu tik drīz nesasniegs. Kā portālam KRUSTTEVS.COM norāda vairāki procesā iesaistītie politiķi, šī iespēja vēl tiks smalki jo smalki pētīta, pamatojoties uz ziemeļu kaimiņu pieredzi.

Ušakovs: „Ieviešana ir ļoti interesanta.”

Rīgas mēra Nila Ušakova izplatītajā paziņojumā norādīts, ka pie darba šajās dienās ķersies vairākas Rīgas un Tallinas ekspertu grupas, un iecerēts, ka Rīgas pārstāvji aktīvi sekos, kā norisinās „bezmaksas transporta” eksperiments Tallinā, kur Igaunijas galvaspilsētas iedzīvotājiem „nulles tarifu” iecerēts ieviest no nākamā gada.

„Bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana Rīgai ir ļoti interesanta. Tas ir ne tikai svarīgs solis no sociālā atbalsta viedokļa, bet arī jautājums par ekoloģiju, par sastrēgumiem pilsētas ielās. Taču vissvarīgākais jautājums, protams, ir par to, cik tas maksātu,” teikts paziņojumā, norādot, ka, saskaņā ar operatīvajiem aprēķiniem, pašlaik bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešana Rīgai izmaksātu ne mazāk kā 34 miljonus latu gadā.

Lai arī tas ir krietni vairāk nekā atbalsts atsevišķām grupām, piemēram, bezmaksas transports skolēniem, kas izmaksā nedaudz virs trīs miljoniem latu gadā, tikšot meklētas iespējas šīs izmaksas samazināt, spriež Rīgas mērs.

Deputāts: Izdevumi būs lielāki nekā plānots

Tajā pat laikā Rīgas domes deputāts, Satiksmes un transporta lietu komitejas loceklis un Ušakova partijas biedrs Vadims Faļkovs uzskata, ka bezmaksas transportam Rīgā būs nepieciešams daudz vairāk nekā minētie 34 miljoni latu, jo līdz ar maksas atcelšanu pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem tikai augs.

„Nāksies palielināt kustības intensitāti, kas prasīs norīkot uz līnijām papildu transporta līdzekļus, pieaugs izdevumi degvielai, elektrībai un rezerves daļām, turklāt vēl vajadzēs sagatavot un pieņemt darbā papildu vadītājus, kas palielinās nepieciešamo algu fondu u.c.,” uzsver deputāts, norādot, ka galvenā problēma ir nevis „pārstāt iekasēt samaksu”, bet būt gataviem apmierināt pieprasījumu pēc [sabiedriskā] transporta pakalpojumiem.

Politiķis uzskata, ka tikai pēc 2013.gada janvāra, balstoties uz Tallinas pieredzi, varēs runāt par sastrēgumu reālajiem samazinājumiem, gaisa kvalitātes uzlabojumiem u.c., jo šobrīd neesot iespējams detalizēti paredzēt, kādā mērā palielināsies sabiedriskā transporta izmantošana, ja tas būs pieejams par velti.

„Tāpēc nepieciešami reālie Tallinas pieredzes dati, nevis teorētiskas prognozes. Tallina pašlaik prognozē pasažieru plūsmas pieaugumu par 20%, bet, vai tas augs par 200% vai tikai par 2%, reāli būs redzams tikai pēc maksas atcelšanas,” akcentē V.Faļkovs, atzīstot, ka patlaban nevar pateikt, uz kādu resursu rēķina Rīga varētu ietaupīt līdzekļus, lai tos novirzītu papildu dotācijām.

Opozīcija: RS atsakās veikt aprēķinus

Savukārt domes opozīcijas līderis Olafs Pulks („Vienotība”) pagaidām nevar atklāt, vai kopā ar domubiedriem ieceri atbalstīs, jo nav zināma precīza izmaksu summa.

„Mēs esam aicinājuši „Rīgas satiksmi” izrēķināt, cik lielas dotācijas būtu vajadzīgas, lai šādu ideju realizētu, diemžēl, uzņēmums atteicās šādus aprēķinus veikt,” pavēstīja Pulks.

Politiķis vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd viena sociālā grupa, nestrādājošie pensionāri, brauc par brīvu, un paredzēts šādas privilēģijas piešķirt vēl vienai sociālajai grupai – skolēniem. „Līdz ar to tiek radīta nevienlīdzīga situācija, un jau šobrīd „Rīgas satiksmei” ieņēmumi no biļešu realizācijas ir tikai 30%. Vēl ir augstas izmaksas par e-biļetes izmantošanu, katra validācija – astoņi santīmi, kas saglabājas arī, ja par braukšanu nemaksā.

„Tātad strādājošajam aizvien vairāk jādotē „Rīgas satiksme” – gan no nodokļiem, caur domes dotāciju, gan pašam maksājot par biļeti, un tas nav sociāli taisnīgi. Jāatceras, ka nekas šajā pasaulē nav par brīvu! Tā nav Ušakova nauda, kas tiek maksāta dotācijās, tā ir rīdzinieku nauda! Ja dotācija tiks palielināta „Rīgas satiksmei”, nauda tiks samazināta vai nu pilsētas attīstības, infrastruktūras objektiem, sociālajai sfērai vai izglītībai. Kam piešķirt līdzekļus – tas ir deputātu politiskais lēmums. Tas arī tiek izsvērts balsojot – gan popularitāte, gan iespējamais ieguvums,” sacīja Pulks.

Vai nesanāks e-talons Nr.2?

34 miljoni gan šķiet teju vai simboliska summa, ja ņem vērā līdzšinējās ar „Rīgas satiksmi” saistītās peripetijas. Piemēram, slavenā ažiotāža ap sākotnēji, saudzīgi sakot, nepilnīgi funkcionējošo e-talonu sistēmu, kuras ieviešanā tika ieguldīti 14 miljoni latu, bet, saskaņā ar Valsts kontroles atzinumu, 13 gados tās uzturēšana izmaksās vēl par 100 miljoniem latu vairāk.

Vai „bezmaksas transports” Rīgā būs tikai populistisks priekšvēlēšanu triks un vai tas pašvaldībai, kuras budžeta deficīts šim gadam no nepilniem 35 miljoniem latu palielināts līdz teju 56 miljoniem, vispār būs „paceļams”, to redzēsim jau relatīvi drīzā laikā.

Vietā arī piebilst, ka „Rīgas satiksmes” budžetā šogad plānoti 12,77 miljonu latu zaudējumi, kas ir četras reizes vairāk nekā pērn, kad zaudējumu apmērs sasniedza „tikai” trīs miljonus.