10 lietas, kas ikvienam jāzina par tiešsaistes kazino (2)
11:22Kā izvēlēties labāko tiešsaistes kazino? (3)
16:55Latviešu tauta nespēj izdzīvot, bet Viņķele saņem 69 tūkstošus eiro gadā (4)
11:14Attālinātie darījumi - uzņēmēji pielāgojas ārkārtas situācijai
16:316 veidi, kā ātri iekrāt naudu (12)
Nauda un vara / Ekonomiskās aprises
Mazo un vidēju uzņēmumu (MVU) izaugsmes izrāvienu nodrošinās digitālie līderi, kas sekmīgi apvienos zināšanas, inovācijas, tehnoloģijas un sociālos aspektus, uzskata eksperti, kuri aizvadītajā nedēļā pulcējās konferencē “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?”.
Konferencē uzaicinātie uzņēmumu pārstāvji prezentācijās un diskusijās norādīja, ka viens no digitializācijas veiksmes stūrakmeņiem ir uzdrīkstēšanās un ambīcijas kļūt par globālās ekonomikas dalībniekiem. Savukārt digitālo risinājumu ieviešanai uzņēmumos būtiska ir šo risinājumu piegādātāju spēja uzskatāmi parādīt digitalizācijas ieguvumus un atbilstoša pārmaiņu projektu vadība.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs uzsvēra, ka MVU konkurētspējas palielināšana ir viena no ministrijas prioritātē, piemēram, ir uzsākts INTERREG sadarbības projekts “Biznesa vides digitālā transformācija”. Tā ir viena no aktivitātē, kas palīdz MVU piekļūt starptautiskiem zināšanu tīkliem un stratēģiskajiem resursiem.
Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna un Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis norādīja, ka nākotnē digitālās inovācijas centriem būs izšķirīga loma industrijas, zinātnisko institūciju un valsts pārvaldes institūciju sadarbībā. Veidojot šādus centrus, Latvijai piemīt gan dabiskas priekšrocības, jo sadarbības tīkli ir kompakti, gan izaicinājumi, jo tie ir neaptver visas nepieciešamās kompetences.
Gan uzņēmumu, gan VARAM pārstāvji uzvēra, ka digitalizācija paver iespējas datos balstītai lēmumpieņemšanai un ka atvērtie dati ir viens no potenciāli svarīgākajiem datu avotiem. Lai pilnībā realizētu šo potenciālu, atvērto datu publicēšanai ir jābūt jēgpilnai un tiem jābūt pieejamiem patērētājiem ērtā veidā.
Digitālo produktu izstrādei un ieviešanai ir nepieciešamas atbilstošas zināšanas. Konferences ekspertu vidū izvērsās dzīva diskusija par iespējām sagatavot atbilstošus speciālistu. Eksperti uzsvēra gan nepietiekamo finansējumu izglītībai, gan paaudžu maiņas un patērētāju gaidu ietekmi uz digitālo produktu attīstību un ieviešanu.
Konferenci “Digitalizācija – kā paplašināt mazo un vidējo uzņēmumu iespējas Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanai?” rīkoja Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar VARAM, Ekonomikas ministriju, Pārresoru koordinācijas centru un biedrību “Latvijas Formula 2050”.
Informācija par lielveikalu čekiem uzradusies ar lielu nokavējumu - iepriekš tika ziņots, ka čeku loterijā visi čeki piedalās vienlīdz godīgā, taisnīgā izlozē un ka laimētājus godīgi noteiks neatkarīga datorsistēma pēc nejaušības principa.
Reaģējot uz tirgus apstākļiem un ārkārtas situāciju valstī saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību, notiekošajam maksimāli cenšas reaģēt un pielāgoties uzņēmēji. Lai neapturētu ikdienas darījumus, “Latvijas hipotēka” šobrīd plāno strādāt attālinātā režīmā, un kā jaunumu savā darbībā ieviesis pilnīgi attālinātu kreditēšanas veidu, kas ļauj klientam saņemt aizdevumu pret ķīlu, neizejot no mājas.
Sekojot pērn notikušajai uzņēmumu AS “Exigen Services Latvia” un starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “Emergn” apvienošanai globālā konsultāciju uzņēmumā, tika veiktas izmaiņas AS “Emergn” padomes sastāvā.
LED gaismekļu ražotāja “Vizulo” apgrozījums 2017. gadā bijis 5,6 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, bet uzņēmuma eksporta apjomi veidojuši 85% no apgrozījuma, sasniedzot 4,8 miljonus eiro. Iecavas novadā bāzētajā ražotnē izgatavoti teju uz pusi vairāk gaismekļu nekā pērn – attiecīgi 32,4 tūkstoši un 16,5 tūkstoši 2016. gadā.
Praktiski padomi lasītājiem, kā spēlēt un kā laimēt.
Divi žurnālisti (Robs Hornstra un Arnolds Van Brugens) pavadījuši Sočos un Ziemeļkaukāzā piecus gadus, dokumentējot šī gada Olimpiskā reģiona ikdienas dzīvi no 2009. līdz 2013. gadam. Fotogrāfijas atspoguļo Sočus kā „bīstamu subtropu konflikta zonu”, kuru publiska izrādīšana Maskavā tika aizliegta, ziņo britu tabloīdi.