10 visnoslēpumainākās vietas pasaulē

Pasaule sargā dažādus noslēpumainus seno meistaru veidotos pieminekļus. Šīs vietas rūpīgi pētījuši zinātnieki, vēsturnieki un arheologi, tomēr dažas no šīm vietām ir tik senas un neizprotamas, ka vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc tās savulaik būvētas un kādiem mērķiem kalpojušas. Interneta portāls menslife.com apkopojis desmit noslēpumainākās vietas – tūrisma objektus – pasaulē.

10. Kahokijas pakalni

Kahokija ir sena indiāņu apmetne netālu no Ilinoisas štata ASV. Arheologi uzskata, ka pilsēta dibināta mūsu ēras 650.gadā, un celtņu sarežģītā struktūra pierāda, ka tolaik bijusi augsti attīstīta, labklājīga sabiedrība. Kahokijas izaugsmes „ziedu laikos” to apdzīvojuši 40 000 indiāņu – tas ir lielākais apdzīvotības blīvums Amerikā līdz eiropiešu ieceļošanai.

Galvenais Kahokijas intereses objekts ir zemes pakalni līdz 30 metru augstumā aptuveni 440 hektāru platībā. Pa visu pilsētu izvietots terašu tīkls, un tiek uzskatīts, ka vissvarīgākās celtnes, kā, piemēram, valdnieka māja, celtas uz visaugstākajām terasēm. Izrakumu laikā tika atrasts no koka veidots saules kalendārs ar nosaukumu „Woodhenge”. Kalendārs ieņēma svarīgu lomu tā laika sabiedrības dzīvē – gan reliģiozajā, gan astroloģiskajā.

Kahokijas pakalnu noslēpums

Lai gan zinātnieki atklāj arvien jaunu informāciju par kahokijiešu sabiedrību, neatklāts joprojām ir vislielākais noslēpums – kura mūsdienu indiāņu cilts nāk no šīs senās pilsētas un kas viņus piespiedis no tās atteikties?

9. Ņūgreindža (Newgrange)

Tiek pieņemts, ka šī ir visvecākā un visslavenākā aizvēsturiskā būve Īrijā. Ņūgreindža ir uzbūvēta no zemes, akmens, koka un māla aptuveni 3100 g. p.m.ē., tas ir, aptuveni 1000 gadu pirms piramīdu celtniecības Ēģiptē. Būvē ir garš koridors, pa kuru var nokļūt telpā, kas, iespējams, izmantota kā kapenes. Pārsteidzoša ir precīzā un stabilā ēkas konstrukcija, kas nodrošina to, ka tā ir ūdensnecaurlaidīga līdz pat šai dienai. Vispārsteidzošākais – ēka uzbūvēta tā, ka, izgaismojot istabu, aptuveni 18 metrus garajā koridorā saules stari iespīd pat visīsākajā gada dienā.

Ņūgreindžas noslēpums

Arheologi pieļauj, ka Ņūgreindža tika izmantota kā kaps, taču joprojām nav skaidrs – kam un kāpēc. Tāpat nav izdevies noteikt, kādā veidā senie būvnieki spēja uzbūvēt tik precīzu un izturīgu konstrukciju, kā arī kāda loma šajā mitoloģijā piemīt saulei.

8. Zemūdens piramīdas Jonaguni

Iespējams, no visiem Japānas pieminekļiem neviens nav tik mulsinošs, kā Jonaguni – zemūdens veidojums, kas atrodas netālu no Rjuku arhipelāga krastiem. Šo vietu 1987.gadā atklāja ūdenslīdēju grupa, pētot haizivis. Atradums izsauca japāņu zinātnieku diskusijas. Akmens monuments sastāv no virknes izcirstu klinšu veidojumu, tostarp masīvām platformām un apjomīgiem akmens stabiem, kas atrodas 5 – 40 metru dziļumā. Akmens veidojumu tā unikālās formas dēļ nereti mēdz saukt par „bruņurupuci”. Lai gan zemūdens straumes šajā vietā ir diezgan bīstamas, tas nav traucējis Jonaguni kļūt par pašu iecienītāko niršanas vietu visā Japānā.

Monumenta Jonaguni noslēpums

Debates, kas notiek ap Jonaguni vārdu, pamatā ietver vienu galveno jautājumu: vai tiešām objekts uzskatāms par dabisku dabas izveidotu pieminekli vai tas tomēr radīts mākslīgi? Vieni zinātnieki pārliecināti, ka tūkstošgades laikā spēcīgās zemūdens straumes okeāna dzīlēs darījušas savu un šobrīd redzamais veidojums ir dabas piemineklis – cietas klints atlikusī daļa. Savukārt citi norāda uz vairākām taisnām malām un kvadrātveida stūriem kā apliecinājumiem, ka piemineklim piemīt mākslīga izcelsme. Taču, ja patiess ir pēdējais pieņēmums, intriga kļūst vēl lielāka: kas cēla Jonaguni un kādam mērķim?

7. Naskas līnijas

Naskas ģeoglifi – līniju un piktogrammu virkne - atrodas Naskas tuksnesī, Peru. Tie atrodas aptuveni 80 kvadrātkilometru platībā. Naskas indiāņi tos radīja laika posmā no 200.g. p.m.ē. līdz 700.g. m.ē. Pateicoties teritorijas sausajam klimatam un tam, ka lietus un vēji šeit vērojami ārkārtīgi reti, Naskas līnijas izdevies nevainojami saglabāt. Dažas līnijas ir ap 180 metru garas un attēlo dažādus priekšmetus: sākot no vienkāršām līnijām līdz kukaiņu un dzīvnieku attēlojumiem.

Naskas ģeoglifu noslēpums

Zinātnieki noskaidrojuši kurš un kā veidojis Naskas līnijas. Taču joprojām nav skaidrs, kāpēc. Pati populārākā izskanējusī versija – līnijām bija sava loma indiāņu reliģiskajos rituālos, un zīmējumi bija kā dāvanas dieviem, kuri tos varēja redzēt no debesīm. Savukārt citi zinātnieki apgalvo, ka līnijas pierāda aušanas steļļu izmantošanu, vēl kāds izvirzījis teoriju, ka taisnes ir seno lidlauku paliekas, kas liecina par zudušu tehnoloģiski modernu sabiedrību.

6. Gozekas aplis Vācijā

Tā ir noslēpumainākā vieta Vācijā – Gozekas aplis, piemineklis, kas būvēts no zemes, grants un mietu žoga. Tas tiek uzskatīts par agrīnas, primitīvas „saules observatorijas” piemēru. Apli veido vairāki grāvji, ko apjož mietu žogs. Tiek uzskatīts, ka piemineklis būvēts aptuveni 4900.g. p.m.ē., un to būvējušas neolīta laikmeta ciltis.

Gozekas apļa noslēpums

Precīzā un kvalitatīvā celtne likusi zinātniekiem pieļaut, ka Aplis celts, lai kalpotu dažādiem primitīviem saules vai mēness kalendāriem, tomēr precīza tā izmantošana joprojām ir diskusiju temats. Tā saucamais „saules kults” bijis plaši izplatīts senajā Eiropā. Tas arī novedis pie pieļāvuma, ka Aplis izmantots dažādos rituālos, iespējams, pat cilvēku upurēšanai. Šī versija vēl nav pierādīta: arheologi atraduši cilvēku kaulus, tostarp skeletu bez galvas, kas arī licis šādu versiju izvirzīt.

5. Seno inku cietoksnis – noslēpumainais Saksaivamans

Netālu no plaši zināmās senās pilsētas Maču – Pikču atrodas Saksaivamans – savāds akmens sienu komplekss. Sienu rinda savākta no masīviem, 200 tonnu smagiem akmens blokiem un izvietota zigzaga formā pa nogāzi. Lielākie bloki ir ap 30 metrus gari un aptuveni 4,5 metrus augsti. Piemineklis atrodas apbrīnojami labā stāvoklī, ņemot vērā tā vecumu, kā arī biežās zemestrīces. Zem cietokšņa atrastas katakombas, kas visdrīzāk ved uz citu inku vietu – pilsētu Kusko.

Saksaivamana cietokšņa noslēpums

Vairums zinātnieku ir vienisprātis, ka Saksaivamans ir kalpojis kā cietoksnis. Tajā pašā laikā šis jautājums ir pietiekami strīdīgs. Kā jau vairums inku akmens būvju, Saksaivams tika būvēts no lieliem akmeņiem, kas savienojas tik lieliski, ka cauri starp tiem neizvilkt pat papīra lapu. Tas, kā indiāņiem izdevies transportēt tik milzīgus smagus akmeņus, joprojām ir noslēpums.

4. Lieldienu sala pie Čīles krastiem

Lieldienu salā atrodas Moaī – lielu cilvēkveidīgu statuju grupa. Moaī toreizējie salas iedzīvotāji izgrieza laika posmā no mūsu ēras 1250. līdz 1500.gadam. Tiek pieļauts, ka figūrās viņi attēloja cilvēku senčus un vietējos dievus. Skulptūras veidotas no vulkāniskā ieža tufa, kas pieejams uz salas. Zinātnieki noskaidrojuši, ka sākotnēji bijušas 887 statujas, taču, tā kā laika gaitā uz salas notikušas dažādas cīņas starp vietējām ciltīm, daļa statuju ir aizgājušas bojā. Šodien palikušas vairs tikai 394 statujas. Lielākā no tām ir deviņus metrus augsta un sver vairāk nekā 70 tonnas.

Lieldienu salas noslēpums

Zinātnieki ir vienisprātis par statuju izstādīšanas iemesliem, taču nerimst diskusijas par to, kā salinieki statujas veidojuši. Vidēji Moaī sver vairākas tonnas, un zinātnieki nevar izskaidrot, kā pieminekļi transportēti no Rano Raraku, kur vairums no tiem tika būvēti, uz dažādām salas vietām. Pēdējos gados pati populārākā versija ir pieņēmums, ka Moaī pārvietošanai būvnieki izmantojuši koka ragavas un klučus.

Tagad – reitinga „Pasaules visnoslēpumainākās vietas” līderu trijnieks.

3. Džordžijas plātnes

Džordžijas plātnes ir mīkla jau kopš to izveidošanas brīža. Piemineklis sastāv no četriem monolītiem granīta bluķiem, kurus kopā satur akmens jumts. Monuments radīts 1979.gadā, un to paveicis cilvēks ar pseidonīmu „R.C. Christian”. Monuments ir vērsts uz visām debess pusēm, dažās vietās ir norādes uz Polārzvaigzni un Sauli. Visinteresantākie ir uzraksti uz plātnēm, kas uzskatāmi par instrukcijām nākamajām paaudzēm – tām, kas pārdzīvos pasaules bojāeju. Šie uzraksti jau paguvuši izraisīt daudzus strīdus, kuru dēļ piemineklis vairākkārt ticis apgānīts.

Džordžijas plātņu noslēpums

Neskatoties uz daudzām pretrunīgām lietām un spriedumiem, nav skaidrs, kurš uzbūvējis pieminekli un kādi bijuši tā patiesie mērķi. Cilvēks, kurš sevi dēvēja par „R.C. Christian”, apgalvoja, ka viņš pārstāv neatkarīgu organizāciju un pēc objekta izveidošanas ne ar vienu nav kontaktējies. Tā kā piemineklis tika uzbūvēts aukstā kara laikā, viena no populārākajām versijām saistīta ar to, ka Džordžijas plātnēm būtu jākļūst par ceļvedi tiem, kas veidos sabiedrību pēc atomkara.

2. Ēģiptes piramīdas – Lielā Sfinksa Gīzā

Neticami, bet Sfinksas statuja izgriezta no viena monolīta klints gabala. Tā sasniedz aptuveni 70 metrus garumā, sešus metrus platumā un aptuveni 20 metrus augstumā. Tā ir pasaulē lielākais šāda veida piemineklis. Vēsturnieki nešaubās, ka Sfinksu funkcija bija simboliska: statujas atradās ap stratēģiskiem objektiem, kā, piemēram, tempļiem, kapenēm un piramīdām. Lielā Sfinksa Gīzā atrodas līdzās faraona Hafras piramīdai. Turklāt daudzi arheologi uzskata, ka Lielās Sfinksas sejā redzami tieši viņa sejas vaibsti.

Lielās Sfinksas noslēpums

Neraugoties uz piramīdu reputāciju, ar Gīzas Sfinksu joprojām saistās vairāki noslēpumi. Eģiptologiem ir noteikts viedoklis par statujas celtniecības iemesliem, taču noslēpums joprojām ir – kad, kā un kas to būvējis. Ja tas bija faraons Hafra, tad skulptūra būtu jādatē ar 2500.gadu p.m.ē. Savukārt citi uzskata, ka ūdens erozija vēsta par krietni lielāku statujas vecumu. Ja šī versija ir patiesa, tad statuju būvējuši nebūt ne senie ēģiptieši.

1. Stounhendža Anglijā – visnoslēpumainākā vieta uz zemeslodes

Nevienam no zemes pieminekļiem nepiemīt tāda noslēpumainība, kā šim Viltšīras grāfistē. Senais monuments jau kopš viduslaikiem raisījis debates zinātnieku, vēsturnieku un citu pētnieku vidē. Stounhendža ir megalītiska akmens struktūra, kas atrodas 130 km uz dienvidrietumiem no Londonas. Apkārt ārējam valnim atrodas 56 apbedījumi – „Obri iedobes”: nosaukums dots par godu Džonam Obri, kurš pirmais tās aprakstījis 17.gadsimtā. Uz ziemeļaustrumiem no ieejas aplī atrodas milzīgs, septiņus metrus augsts Papēža akmens. Lai gan Stounhendža izskatās ļoti iespaidīgi, tiek uzskatīts, ka patreizējā versija ir tikai neliels atlikums no daudz lielāka pieminekļa, kas cietis laika gaitā.

Stounhendžas noslēpums

Piemineklis kļuva populārs, radot neizpratni pašos izcilākajos zinātnes prātos. Neolīta laikmeta cilvēki, kuri radīja pieminekli, nav atstājuši nekādas rakstiskas liecības. Tāpēc mūsdienu zinātnieki var balstīties tikai uz pašreizējo pieminekli. Tas novedis pat pie tādiem pieņēmumiem, ka pieminekli radījuši citplanētieši vai kādas tehnoloģiski attīstītas sabiedrības pārcilvēki.

Atmetot visas neprātīgās idejas, visbiežākais skaidrojums ir – Stounhendža ir kapa piemineklis. To apstiprina vairāki simti līdzās uzieto apbedījumu. Vēl viena versija piedāvā ideju par Stounhendžu kā garīgas dziedināšanas un reliģisku izpausmju vietu.