Vai ekonomika atkal draud pārkarst?

Nu jau pāris gadus Latvijas ekonomikā ir atgriezusies izaugsme, ekonomika silst, ātrie kredīti tiek izsniegti arvien vairāk, un teju var šķist, ka vērojams īsts ātro kredītu sprādziens. Vai tā ir? Un ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai un vienkāršiem patērētājiem? Vai tiešām visā eirozonā pašlaik ir vērojama stabila izaugsme?

Straujākā eirozonas izaugsme pēdējā desmitgadē

Jaunākajā Eiropas Komisijas izaugsmes ziņojumā tiek vēstīts, ka ekonomika pašlaik aug stabili, taču turpmākajos gados izaugsmei būs tendence palēnināties. Vai tas nozīmē, ka atkal būs gaidāma krīze?

Latvijā izaugsme vērojama, galvenokārt pateicoties iekšējam patēriņam – bezdarbs turpina samazināties un nodarbinātība ir vēsturiski augstākajā līmenī, kā arī investīciju apjomam ir tendence pakāpeniski pieaugt, salīdzinot ar gadiem pēc krīzes. Tāpat arī eksporta pozīcijas pašlaik ir stabilas. Visas šīs pazīmes liecina par izaugsmi, un tuvākajos gados tā varētu saglabāties apjomā virs 2%.

Kādi ir galvenie riska faktori?

Ja viss ir lieliski un izaugsme turpinās, tad par ko satraukties? Diemžēl neviena augšupeja nav mūžīga, tāpēc jau laikus ir jādomā par ražības un produktivitātes kāpināšanu, kā arī investīciju piesaisti, to lietderīgu izmantošanu un strukturālajām reformām. Visas šīs darbības ir cieši savstarpēji saistītas – it visas strukturālās reformas jāveic ne tāpēc, lai samazinātu darba vietu skaitu un attiecīgi arī izdevumus, bet gan lai kāpinātu produktivitāti un ar tiem pašiem resursiem varētu paveikt vairāk.

Kā labais piemērs šeit būtu minams Lido, kur, piesaistot ekspertus, tika secināts, ka investīcijas dažās automatizētās ierīcēs ātri vien atsvērs darbaspēka trūkumu ēdināšanas industrijā, līdz ar to, nemainot darba vietu skaitu, ievērojami tika kāpināta produktivitāte.

Kādā nesenā intervijā minēja bijušais ministru prezidents Valdis Dombrovskis, izaugsmes laikā ir svarīgi domāt par nākotni, samazināt deficītu un valsts parādā līmeni. Tāpat Dombrovskis uzsver, ka svarīgi ir arī tas, lai paši iedzīvotāji pēc iespējas vairāk sajustu reālu pozitīvu ekonomiskās izaugsmes ietekmi ikdienas dzīvē. Kā jomas, kur tas varētu būt vērojams, minama nodokļu politika, sociālā politika, kā arī sabiedrības izpratne par ekonomisko situāciju kopumā.

Ar ko izaugsme šogad atšķiras no pirmskrīzes laika?

Jāatceras, ka krīzi lielā mērā izraisīja bezatbildīga aizņemšanās un kreditēšanas bums. Pašlaik, salīdzinot ar laiku pirms krīzes, izaugsme nav vis strauja, bet gan pakāpeniska, stabila un ilgtspējīga. Vēl kāds būtisks faktors, par ko jādomā, lai nepiedzīvotu krīzi – produktivitātes kāpināšana, kas nodrošina arī vispārējo valsts konkurētspēju. Jāatceras, kā tā saucamajos treknajos gados algu kāpums nebija proporcionāls produktivitātes pieaugumam. Sistēma, kur lielas algas tiek maksātas ne par ko, kapitālisma tirgus apstākļos ilgi nevar pastāvēt, un, kā liecina nesenā pieredze, var novest pie ļoti smagas krīzes.

Pašreizējā izaugsme paredz atbildīgu fiskālo politiku un algu pieaugumu proporcionāli produktivitātes pieaugumam. Tas ļaus saglabāt valsts konkurētspēju un attiecīgi neiekrist jaunā krīzē.

Vai gaidāms jauns nekustamā īpašuma burbulis?

ES Ekonomiskajā novērtējumā uzmanība vērsta arī uz to ka Eiropā vērojams arī nekustamā īpašuma, it īpaši mājokļu, cenu pieaugums. Tas ir viens no riska faktoriem, kas būtu jāņem vērā, taču, balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kontrolējošās institūcijas varētu censties nepieļaut atkārtotu cenu burbuli.

Valdis Dombrovskis min arī trīs būtiskākās atšķirības, ar ko 2017. gads atšķiras no laika pirms 10 gadiem:

1. Atbildīgāka kreditēšanas politika. Bankas kredītus izsniedz daudz atbildīgāk, līdz ar to tautsaimniecībā nav šī naudas pieplūduma.

2. Aktuālā konta bilance procentuāli no IKP – pašlaik tā ir ap 1% salīdzinājumā ar 20% pirms 10 gadiem.

3. Darbaspēka izmaksas attiecībā pret produktivitāti – pirmskrīzes laikā algu pieaugums pret produktivitātes pieaugumu bija neadekvāts.

Kā ātrie kredīti un to izsniegšanas apjoma pieaugums ietekmē ekonomiku?

Salīdzinājumā ar pirmskrīzes gadiem, mainījušies arī ātrie kredīti. Dažas no būtiskākajām izmaiņām, kas vērstas uz atbildīgāku aizņemšanos un patērētāju aizsardzību:

• Jau kopš 2016. gada ir spēkā noteikumi par maksimāli piemērojamiem soda procentiem par laikā neatmaksātu aizdevumu, tādējādi novēršot situāciju, ka pāris gadu laikā neliels kredīts pāraug neatdodamā summā, liekot cilvēkiem emigrēt.

• Tāpat kopš 2013. gada ātrie kredīti ir izsniedzami tikai pilngadīgām personām.

• Vēl kāds ierobežojums, kas saistāms ar pēckrīzes mācību – kredīti vairs netiek izsniegti jebkurā diennakts laikā. Tagad kredītus nevar saņemt pēc pulksten 23.00. Šis ierobežojums ir ieviests tādēļ, lai samazinātos alkohola vai narkotisko vielu reibumā ņemti ātrie kredīti.

• Kredīta devēju GPL (gada procentu likme) nedrīkst pārsniegt 100%.

• Saskaņā ar neseniem likuma grozījumiem soda nauda par maksājumu nedrīkst pārsniegt 0,05% dienā no kopējās kredīta summas.

• Ir izveidotas arī vairākas institūcijas, kas strādā pie tā, lai kreditēšanas jomā visi uzņēmumi ievērotu labas prakses standartus, kā arī vienotus nozares principus. Tādas organizācijas ir, piemēram, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), kas apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmums, kuri nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Arī Kredits7 ir LAFPA biedrs un ievēro labas prakses standartus. Uzņēmuma izsniegtie ātrie kredīti atbilst nozares standarta praksei. Ja vēlaties uzzināt vairāk, ielūkojieties vietnē kredits7.lv!