ASV izlase Olimpiskajā Londonā: fakti un rekordi

Pavisam nesen ir noslēgušās Londonas Olimpiskās spēles, kur viens no galvenajiem notikumiem bija vīriešu basketbola turnīrs. Bez pārsteigumiem finālā tāpat kā Pekinas Olimpiskajās spēlēs tikās Spānijas un ASV valstsvienības. Šajā turnīrā triumfēja ASV izlase, kas vienmēr ir bijusi favorīta statusā un lielākoties un sevi liktās cerības ir attaisnojusi par visiem 100%.

Visai interesanti ir tas, ka Londonā ASV izlases sastāvā piedalījās šīs NBA sezonas jauno spēlētāju izvēles pirmais numurs Entonijs Deiviss, kurš nav aizvadījis pat vienu spēli basketbola „mekā”. Protams, tam bija savs iemesls – traumu guva Losandželosas „Clippers” spēka uzbrucējs Beliks Grifins, kā rezultātā Deivisam jau 19 gadu vecumā bija iespēja pārstāvēt tā jau „zvaigžņoto” ASV izlasi Olimpiskajās spēlēs.

Dīvaini vai nē, bet šajā ASV izlases modelī otro mazāko spēles laiku visa turnīra gaitā ar vidēji 9.1 nospēlētajām minūtēm aizvadīja NBA labākā rezervista titula ieguvējs Džeimss Hārdens. Oklahomsitijas „Thunder” spēlētājs NBA regulārajā sezonā laukumā pavadīja vidēji 31.4 minūtes, kas ir visai ievērojams spēles laiks. Protams, NBA vienas spēles garums ir 48 minūtes, turpretī Olimpiādē tas bija 40 minūtes, tomēr proporcionāli skatoties, spēlējot izlasē, Hārdena laiks krietni samazinājās. Neskatoties uz sev atvēlēto laiku, Hārdens guva 5.5 punktus vidēji spēlē ar 50% precizitāti no vidējās distances, kas ir labs rādītājs, vēl jo vairāk rezervistam!

Par vienu no ASV izlases vājajiem punktiem uzskatīja centra spēlētāju pozīciju, jo sastāvā bija tikai viens „īsts” centra spēlētājs - Taisons Čandlers. Kevins Lavs ir vairāk spēka uzbrucēja tipa spēlētājs, kurš ļoti labi piekopj centra spēlētāja uzdevumus. Ņujorkas „Knicks” centrs vidēji spēlē Londonā guva tikai četrus punktus un savāca tikpat atlēcošās bumbas. Bez šaubām, Čandlers ir izcils spēlētājs aizsardzībā, kas noderētu jebkurai komandai. Jebkurā gadījumā liels zaudējums bija Dvaits Hovards, kurš guva muguras traumu. Arī Hovards ir izcils spēlētājs aizsardzība, tikai spēj gūt daudz vairāk punktu, ar ko gan amerikāņiem nebija problēmu, un savākt daudz atlēcošās bumbas, kas ir ļoti raksturīgi nu jau Losandželosas „Lakers” spēlētājam.

Šogad no astoņām aizvadītajām spēlēm amerikāņi tikai finālā un spēlē pret Lietuvas izlasi guva uzvaru mazāk kā ar septiņu punktu pārsvaru. Pārējās spēlēs pārsvars, sasniedzot beigu signālu, sasniedza vismaz 20 punktus, spēlē pret Nigēriju ASV pārsvars bija 86 punkti! Šajā spēlē jau pirmajā ceturtdaļā amerikāņi realizēja 11 no 14 tālmetieniem, desmit minūšu laikā iemetot 49 punktus. Krita jauns rekords, apsteidzot iepriekšējo par 11 punktiem. Arī puslaika rekords gūto punktu ziņā tika pārspēts, iemetot 78 punktus, uzlabojot iepriekšējo nu jau tikai par sešiem punktiem. Jau pirms spēles beigām krita rekords gūto punktu ziņā. ASV basketbolisti pārspēja 24 gadus veco Brazīlijas basketbolistu uzstādīto latiņu, kuru sasniedza Seulas Olimpiskajās spēlēs. Skanot beigu sirēnai, veco sasniegumu amerikāņi pārspēja par 18 punktiem. Galu galā ASV basketbolisti abos puslaikos guva pa 78 punktiem, kas bija vairāk nekā Nigērija spēja iemest visas spēles gaitā.

Protams, nevar nepieminēt Lebrona Džeimsa teicamo sniegumu. It kā ļoti nemanāms bija bijušais „Cavaliers” spēlētājs, bet savu uzdevumu paveica vairāk nekā solīdi. Maiami „Heat” spēlētājs spēlēja gudri un mierīgi. Arī viņa komandas biedrs NBA Dveins Veids, kurš Olimpiādē nepiedalījās traumas dēļ izteicās, ka Lebrons varēja atļauties spēlēt bez piepūles, ko arī sekmīgi darīja.

Maiami spēlētājs guva vidēji spēlē tikai 13.3 punktus, bet ar izcilu metienu precizitāti no vidējās distances – 60.3%. Ar šādu precizitāti parasti met garie spēlētāji, kas atrodas tuvāk grozam. Ļoti bieži varēja novērot, ka Lebrons ir brīvs uz trīspunktu līnijas, bet metienu neizdarīja, ko gan izdarītu jebkurš cits spēlētājs. Vairāk vai mazāk Džeimss spēlēja pārdomātu komandas spēli, atdodot piespēles un spēlējot ļoti efektīvi caurgājienos, kas ir Lebrona viens no galvenajiem ieročiem. Džeimss atkārtoja jau kārtējo Maikla Džordana rekordu – vienas sezonas laikā šie spēlētāji ir spējuši kļūt par NBA vērtīgāko spēlētāju jeb MVP, iegūt čempiona titulu un uzvarēt Olimpiskajās spēlēs. Tas ir neticami, šie ir spēlētāji, kurus cilvēki atcerēsies vēl ilgu laiku.

Savas snaipera dotības turnīra gaitā parādīja arī Kevins Durants, kas bija rezultatīvākais ASV izlases spēlētājs. Arī viņš izgāja visās astoņās spēlēs kā sākumsastāva spēlētājs. Turnīra gaitā Durants guva vidēji 19.5 punktus ar 52.3% precizitāti no trīspunktu līnijas, kas ir izcils rādītājs. Arī šogad Durants kļuva par rezultatīvāko spēlētāju NBA regulārajā sezonā un savas snaipera dotības apliecina vēljoprojām. Gan jau sporta līdzjutēji atceras, ka Durants iepriekšējā pasaules čempionātā vienā spēlē izcēlās 50 punktiem, ko iespēt var tikai retais. Arī spēles laiks turnīra gaitā viņam bija pats lielākais komandā – 26 minūtes, tuvākais sekotājs bija Kriss Pols ar 25.8 minūtēm.

Tie bija ievērības cienīgi fakti no ASV spēlētāju puses, kaut gan tādus varētu saukt dikti un ilgi – Entonijs spēlē pret Nigēriju laboja Stefana Mārberija rekordu, 14 minūtēs iemetot 37 punktus, realizējot 10 no 12 trīspunktu metieniem. Visu Olimpisko spēļu vēsturē desmit tālmetienus spēlē iemest spējuši tikai vēl divi spēlētāji – Karls Tilemans un Oskars Šmits, kuri izdarīja pat divreiz vairāk metinu nekā Entonijs. Šis ir grūti aptverams rekords, kuru, visticamāk, uzlabot neizdosies tik drīz. Arī Kevins Lavs, neizejot sākumsastāvā nevienā spēlē, spēja gūt 11.6 punktus un izcīnīt 7.6 atlēcošās bumbas nospēlētajās 17 minūtēs katrā spēlē.

Skatoties viena turnīra ietvaros spēlētāji un treneri ir devuši maksimālu ieguldījumu gan vērojot statistikas ailes, gan lūkojoties uz ļoti draudzīgo kolektīvu. ASV treneris Križevskis, kuram šis bija pēdējais gads pie ASV izlases stūres, ir paveicis ļoti lielu darbu. Iespējams viņa pienākumus pārņems tagadējais Bostonas „Celtics” treneris Doks Riverss.

Protams, daudzi runā, ka šim ASV modelim bija gana daudz darāmā, lai pārspētu „dream team”. Manuprāt, šī izlase spētu pārspēt šos rekordus, ja būtu piedalījušies tādi spēlētāji, kā Dveins Veids, Kriss Bošs, Dvaits Hovards, Endrjū Bainams un Deriks Rouzs, bet to liedza traumas. Starpcitu, no 2003.gada „drafta”, kuru uzskata par visu laiku izcilāko jauno spēlētāju izvēli NBA vēsturē, piedalījās tikai Džeimss un Entonijs, un, ja pievienotu vēl no 2003.gada „dafta” Veidu un Bošu, no 2004.gada Hovardu, tad par jaunu rekordu uzstādīšanu nemaz nevarētu būt šaubu.