NBA „buzzer beaters”: kad slavē Braientu un nenovērtē Džeimsu

Bieži vien basketbolā viena no svarīgākajām spēles komponentēm ir pēdējā brīža metiens dažas sekundes pirms beigu signāla. Šādu metienu lielākoties uztic komandas līderiem. Sevišķi svarīgi šādā brīdī veikt rezultatīvu metienu ir tad, ja komanda atrodas iedzinēju lomā, jo skaidrs, ka neveiksmīga metiena gadījumā otras iespējas atspēlēties nebūs, atšķirībā no situācijas, kad komandas guvušas vienādu punktu skaitu un „draud” papildlaiks – šādā situācijā sportiskais slogs un spriedze daudzkārt samazinās.

Lai gan daudziem basketbola līdzjutējiem radies stereotips, ka Losandželosas „Lakers” spēlētājs Kobe Braients ir izcils pēdējo sekunžu metējs, statistika pierāda pretējo. Neapšaubāmi, Kobe ir viens no franšīzes izcilākajiem spēlētājiem, taču nevajag pārspīlēt un „celt debesīs” spēlētāju par neesošiem nopelniem.

Aplūkojot visu izslēgšanas spēļu rādītājus Braienta karjerā, var secināt, ka izšķirošo metienu statistika Kobem ir katastrofāla. Savā 15 gadus ilgstošajā „play-off” karjerā Braients spēles beigās ir veicis 27 pēdējā brīža metienus, no kuriem mērķi sasnieguši tikai septiņi jeb 25,9% no kopējo metienu skaita.

Šis rādītājs absolūti nelīdzinās vidējiem statistikas rādītājiem par metieniem, kas tiek izdarīti spēles gaitā. Nosacīta vērā ņemamas precizitātes robeža sākas ar aptuveni 40% veiksmīgu metienu. Nav šaubu, ka spēles beigās pret komandas līderi tiek pielietots „double team” vai arī spēlētājs mēdz nonākt pat trīs sedzēju ielenkumā, atšķirībā no spēles gaitā esošajām situācijām. Tajā pat laikā metienu precizitātes īpatsvars viena ceturtā daļa nav rādītājs, ar ko varētu lepoties spēlētājs, jo īpaši Kobe Braients.

No skatītāju un treneru viedokļa kritika ir pamatota – „Lakers” spēlētājs ir „skops” piespēļu dalītājs, jo lielākoties metienus izdara situācijās, kad var atdot piespēli. Bet, no otras puses, ja viņš šādi nespēlētu, tad tas vairs nebūtu vecais, labais Braients, kurš savu uzticības kredītu ir nopelnījis ar smagu darbu un pierādot, ka ir izcils komandas līderis un spēlētājs.

Otrs šajā sakarā bieži pieminēts spēlētājs ir Lebrons Džeimss, kurš šogad jau trešo reizi savā astoņus gadus ilgušajā karjerā ieguva vērtīgākā spēlētāja titulu.

Jā, viņš ir izpelnījies treneru un sekotāju kritiku par to, ka nav izcīnījis nevienu NBA čempiona titulu, taču tajā pat laikā ieguvis ļoti daudz individuālo trofeju. Basketbola lietpratēji nespēj atzīt, ka Lebrons ir izcils visos basketbola ampluā – viņš var būt saspēles vadītājs, otrais numurs, malējais uzbrucējs, spēka uzbrucējs un pat centrs. Šāda mēroga spēlētāju nevar necienīt, bet basketbola faniem nepatīk, ja komandā ir tik izcils spēlētājs, kurš viens pats var izšķirt spēles likteni un aizvest savu komandu līdz NBA fināliem (2007.gadā Klīvlendas „Cavaliers” sastāvā).

Atgriežoties pie izšķirošo metienu statistikas, Maiami „Heat” sastāvā L.Džeimsa rādītāji ir unikāli – kopš 2006.gada viņš izslēgšanas spēles veicis 12 pēdējā brīža metienus, no kuriem mērķi sasnieguši pieci jeb 41,7%. Ļoti reti dzirdama atzinība, ka L.Džeimss ir izcils pēdējo sekunžu metējs.

Iespējams, šis stereotips izveidojies tādēļ, ka Džeimss nav ieguvis nevienu „gredzenu”, turpretī Braientam ir pieci NBA čempiona tituli, tāpēc Kobe tiek ļoti daudz slavēts. Interesants ir fakts, ka savu pirmo čempiona titulu Maikls Džordans izcīnīja tikai 28 gadu vecumā, tā kā Džeimsam viss vēl priekšā.