Kas plūks čempionu laurus: Itālija vai Spānija?

Pienācis ilgi gaidītais Eiropas futbola čempionāta fināls, kurā sacentīsies Itālijas un Spānijas valstsvienības. Likumsakarīgi vai nē, bet finālā iekļuvušās komandas var saukt par komandām ar „lielo” burtu, kuras sevi ir pierādījušas jau iepriekš.

Fināls ir fināls, taču ir viens „bet” – joprojām var teikt, ka favorītes statuss pieder Spānijas valstsvienībai, kaut gan finālā kādu par favorīti būtu grūti nosaukt. Ja lūkojamies čempionāta kontekstā, tad ceļš līdz finālam vieglāks bijis Spānijas izlasei.

Turpretī izšķirošajā spēlē par iekļūšanu grūtāk klājās tieši spāņiem – viņi pieveica Portugāli pēcspēles 11 metru sitienos. Lielākā vai mazākā mērā tas bija veiksmes faktors – portugālis Alvešs trāpija pa vārtu pārliktni, bet Fransesks Fabregass savu iespēju nepalaida garām, realizējot savu sitienu un ievedot spāņus finālā jau otrajā čempionātā pēc kārtas.

Spēle bija kopumā ļoti interesanta – spāņu bumbas kontrole nemaz nebija tik milzīga, kā tika prognozēts iepriekš. Portugāļi ļoti veiksmīgi spēlēja aizsardzībā, un pirmajā puslaikā vairāk vārtu gūšanas izdevību bija Portugāles izlasei – 4:3. Spēles raksturs mainījās ik pēc „sekundes” – uzbruka gan viena, gan otra komanda. Brīžiem spāņi ar piespēlēm futbolu padarīja neskatāmu, turpretī portugāļu pretuzbrukumi bija gana efektīvi.

Atzīstami spēlē iesaistījās spānis Injesta, kurš brīžiem Portugāles aizsardzības zonā savērpa īstu „viesuli”, taču pamatlaiks beidzās ar rezultātu 0:0.

Portugāles izlasei Eiropas čempionātos šis bija otrais bezvārtu neizšķirts tās vēsturē, bet spāņi iespēja to arī 2008.gadā pret šī čempionāta finālistiem itāļiem.

Galu galā spēle nonāca līdz pēcspēles sitieniem. Portugāļu bilance Eiropas un Pasaules čempionātos bija pozitīva – divās „pendelēs” izcīnītas divas uzvaras, turpretī spāņiem bilance bija 3-3.

Agrākā tendence nepiepildījās un spāņi uzvarēja, iekļūstot finālā. Spāņi finālā iekļuva gana pelnīti, tomēr nedaudz žēl portugāļu, kuri bija neatlaidīgi un spēlēja skaistu futbolu. Turklāt, galu galā, iekļūt Eiropas četru stiprāko komandu skaitā arī nav slikts rezultāts.

Itālijas un Vācijas duelī notikumi bija pretēji. Spēle beidzās pamatlaikā ar 2:1 Itālijas valstsvienības labā. Tieši itāļi pārtrauca vācu 15 uzvarēto spēļu sēriju pēc kārtas, kas ir jauns rekords. Interesanti, ka iepriekš Itālija Eiropas un Pasaules čempionātos Vācijas izlasei nav zaudējusi – piecas uzvaras un trīs neizšķirti.

Itāļi visu čempionātu „mocījās”, līdz beigās nonāca līdz finālam. Šī bija gana pārliecinoša itāļu spēle – vācieši vienīgos vārtus spēja gūt ar 11 metru soda sitiena palīdzību, kuru realizēja Ezils.

Gaidāmā spēle būs fināla cienīga. Iepriekš neviens negaidīja Itālijas iekļūšanu finālā, bet notikumi attīstījās pretēji prognozēm. Būtu naivi teikt, ka Itālijas izlase ir izteikta pastarīte. Jau turnīra gaitā itāļi ir pierādījuši, ka spēj uzvarēt spēcīgas komandas. Kas zina, varbūt pusfinālā ar itāļu rādīto sniegumu pietiks uzvarēt sīkstos spāņus, kuru iepriekšējā spēle nebija no tām pārliecinošākajām.

Arī tieši pirms izšķirošās spēles kaut ko prognozēt ir grūti, jo fināls paliek fināls jebkurā sporta veidā, kurā piedalās pašas spēcīgākas komandas.