Par „Dinamo” sastāvu, leģionāriem un jaunajiem

Jāsaka godīgi, šis jaunais projekts, no skatītāju rakursa vērojot, ir izdevies gana veiksmīgs – „Arēnai Rīga” tiek „norauts jumts” un arī komandas panākumi ir vērā ņemami. Ko gan īstam hokeja fanam vairāk vajag? Uzvaras, emocijas, pārdzīvojumus, kas liek justies patiesi laimīgiem. Līdz šim brīdim Latvijas TOP hokeja komanda no iepriekš minētajām lietām ir veiksmīgi sagādājusi visas. Tāpēc rodas loģisks jautājums - vai tas izdosies šogad?

Katrs gads „Dinamo” komandai ir iezīmējies ar ko spilgtu. Ja vienu gadu „Dinamo” iegādājās talantīgo sliņķi Taileru Arnasonu, kurš lielu daļu NHL karjeras aizvadījis kā otrās un trešās maiņas centrs un skatītāju atmiņās palicis kā „skilots” glūņa, tad vienā no nākamajām sezonām Marsels Hosa spēja gūt 35 vārtus, ar ko fanu atmiņā slovāku snaiperis paliks ilgi jo ilgi.

Būtu naivi aizmirst, ka iepriekšējie divi gadi Rīgas „Dinamo” rindās iezīmējās ar atzīstamo latviešu spēlētāju sniegumu. Ja aizpagājušajā gadā Lauris Dārziņš apliecināja savas snaipera dotības un nonāca Kazaņas „Ak Bars” rindās, tad pēc gada Miķelis Rēdlihs savas ātrās kājas un rokas spēja apvienot arī ar hokeja „domāšanu”, kā rezultātā nu nonācis atjaunotajā Jaroslavļas „Lokomotiv” komandā.

Skumji vai nē, bet „Dinamo” faktiski ražo hokejistus bagātajiem klubiem, kuri pēc tam tos pērk par lielu naudu. „Dinamo” budžets nespēj konkurēt ar krievu „grandiem”, tāpēc mūsu ģenerālmenedžerim gandrīz katru vasaru ir jāvelta ļoti liels darbs leģionāru meklējumos.

Ar ko tad ir īpaša šī sezona? Šis varētu būt viens no tiem gadiem, kad pirmo vijoli komandā spēlēs gan latvieši, gan ārzemju spēlētāji. Nevienā no iepriekšējiem četriem gadiem tā nav bijis, un ir cerības, ka šogad kas tāds varētu notikt. Komandā ir palicis Mārtiņš Karsums, kurš ir ļoti veiksmīgi pieņēmis eiropiešu hokeju. „Zvēram” ir ļoti laba oža, viņš spēj gūt daudz vārtu, kā arī pa reizei nodemonstrē savus fiziskos dotumus un „ieliek” kādu bortā.

Komandai ir pievienojies amerikānis Robs Šremps, kurš hokeja „Mekā” aizvadījis 114 spēles. Robs ir ļoti labs saspēles veidotājs. Savas ātruma īpašības ir saglabājis, ko veiksmīgi spējis pielietot arī NHL. Vērojot „Islanders” spēles, jāsecina, ka Šremps vienmēr bijis uzmanības centrā, arī vairākumā viņš tika laists laukumā, tā kā par šī spēlētāja kvalitātēm var neuztraukties.

Arī Džeimijs Džonsons ir labs piespēļu meistars, kurš nav aizvadījis nevienu spēli NHL, toties ir bijis AHL monstrs. Gluži pretēji šiem leģionāriem, Alesandrs Žirū ir izteikts snaiperis, kuram karjera NHL nav īsti izdevusies. Vienā no sezonām Amerikas Hokeja līgā viņš 69 spēlēs spēja gūt 60 vārtus un padot 37 rezultatīvas piespēles, kas ir izcils rādītājs. Šāda tipa snaiperi no leģionāriem „Dinamo” rindās ir bijuši tikai Marsels Hosa un Marks Hartigans.

Ja iepriekšējos divos gados par leģionāriem bija jāsūdzas, tad šogad, līdz šim brīdim, viņi savu uzdevumu pilda godam. Jā, protams, Lundmarks, Vargs ir labi spēlētāji, bet leģionāru kvota ir paredzēta, lai aizpildītu robu ar spēlētāju, kas var būt gan līderis laukumā, gan ārpus tā. Tā kā ar šo uzdevumu netika gala ne abi minētie spēlētāji, ne arī Šindels un Co.

Viennozīmīgi pozitīva ziņa bija tā, ka „Dinamo” rindās atgriežas Mihaels Telkvists. No līdz šim aizvadītajām spēlēm ļoti nepārliecinošu sniegumu demonstrē Niklass Luseniuss, kas joprojām KHL regulārajā sezonā nav spējis gūt vārtus. Ar viņu Normunds Sējējs vienojās par divu gadu līgumu. It kā pašsaprotami – spēlētājs vēl ir jauns ar izaugsmes iespējām, turklāt lielu lomu spēlē tas, ka viņa tautietis Peka Rautakalio ir komandas galvenais treneris.

Dīvaini vai nē, bet latviešu hokejistu vidū sāk parādīties arī perspektīvi centra pozīcijas spēlētāji, kā Māris Bičevskis un Roberts Lipsbergs. Ja pirmais no viņiem sevi jau ir pierādījis kā labu spēlētāju (diemžēl viņu skāra veselības problēmas un bija runas pat par karjeras beigšanu, bet, par laimi, viss ir kārtībā), tad otrajam ir visas iespējas tikt sastāvā, ja vien Luseniuss nesāks rādīt brīnumus un sāks mest vārtus, kas gan nav viņa pamatuzdevums. Arī Andris Džeriņš nav aiz kalniem, kuram diemžēl meistarības izaugsmi patraucēja pagājušajā gadā „lupatās” sadauzītā roka. Arī Artis Ābols minēja, ka iepriekšējā būtu Andra sezona, respektīvi, Džeriņš būtu spējīgs ne tikai uz 2-3 vārtu gūšanu sezonas gaitā. Bet, še tev, lauzta roka un vēl viena trauma sezonas gaitā. Protams, latviešu hokejistiem tiks dota priekšroka, ja Luseniusa sniegums neuzlabosies, kas varētu pavērt iespēju gan Bičevskim, gan Džeriņam un Lipsbergam.

Arī aizsargu situācija ir gana interesanta un pa ilgiem laikiem ir pievienojies leģionārs aizsargs – Metjū Karls. Uzbrūkošā tipa aizsargs, kas labi spēlē vairākumā. Būs konkurents Guntim Galviņam un Krišjānim Rēdliham. Katrā gadījumā konkurence nenāks par sliktu. Arī Sandis Ozoliņš šogad „Dinamo” rindās, visticamāk, nespēlēs, tāpēc būs OZO aizstājējs vairākumā Karla vārdā.

Ar sastāvu „Dinamo” komandai ir viss kārtībā, un pārbaudes spēlēs rādītais rezultāts ir apmierinošs – iespējams, mūsējie ir atraduši daudz tuvāku saikni ar Rautakalio un spēs jau no paša sezonas sākuma spēlēt produktīvi un bez galvas sāpēm?