Ko izlems Nolans?

Nu jau ir pienākušas vasaras beigas un tas nozīmē, ka pēc Stenlija kausa aplūkošanas, kuru izcīnīja Latvijas hokeja izlases trenera dēls Džordans, savu darbu varēs sākt arī viņš.

Visticamākais, ka Nolans sekoja arī Rīgas „Dinamo” gaitām starpsezonā, jo Latvijas izlases kodols ir arī Rīgas komandas galvenie vilcējspēki. Šī starpsezona Nolanam varētu būt kas īpašs – otrais gads pie Latvijas izlases stūres un arī „Dinamo” rindās ir parādījušies jauni perspektīvi spēlētāji, kuriem izlases rindās oficiālās spēlēs sevi vēl nav nācies pierādīt.

Kas tad būs tas interesantākais salīdzinot šī gada iespējamos labākos ceturtās maiņas kandidātus ar iepriekšējā gada? Ļoti labi zinām, ka pirmās trīs maiņas praktiski par 90% ir zināmas, bet tas nenozīmē, ka šie spēlētāji var laist „luni”, jo 100% garantēta vieta komandas pamatsastāvā nav garantēta nevienam. Traumu faktors arī ir ļoti būtiska lieta – piemēram, pagājušajā gadā traumēts bija gan Ģirts Ankipāns, gan Lauris Dārziņš, ka nozīmēja, ka iespēja sevi pierādīt kā lietderīgu spēlētāju izlases rindās būs kādam jaunajam censonim.

Ja pirms gada Nolans deva iespēju Mikam Indrašim spēlēt nomināli pirmajā maiņā, kuru arī latvietis izmantoja, gūdams piecus punktus septiņās spēlēs, esot līdzās pēc pirmajām piecām nospēlētajām spēlēm statistikas ailēs ar tādiem spēlētājiem kā Jevgēņijs Malkins un Pāvels Dacjuks, tad šogad tāda iespēja varētu tikt dota arī Gunāram Skvorcovam, Elvijam Biezajam, Robertam Lipsbergam un Mārim Bičevskim. Tikai pirmais un pēdējais no minētajiem tika iekļauti izlases kandidātu sarakstā, taču komandas rindās debitēt pasaules čempionātā neizdevās nevienam no viņiem.

Tas būs grūti izdarāms puišiem, bet Rīgas „Dinamo” rindās šie spēlētāji šajā starpsezonā rāda ļoti labu sniegumu. Pat Niklass Luseniuss ir izstumts no „dinamiešu” sastāva, kas nozīmē, ka latvieši progresē un ir redzamas perspektīvas nākotnē.

Kāpēc grūti? Pagājušā gada Šveices čempions Ronalds Ķēniņš parādīja labu sniegumu čempionāta laikā, iegūstot Nolana uzticību. Ķēniņš spēlēja trešajā maiņā, spēja radīt ļoti bīstamus momentus pie pretinieku vārtiem, spēlēja fizisku hokeju, nebaidoties no pretinieka. Varēja redzēt, ka Ronaldam ir liela degsme un vēlme spēlēt izlasē. Ķēniņš piekopj ļoti līdzīgu spēles stilu, ko vēlas redzēt Nolans – ātrs, dinamisks hokejs ar ļoti daudz spēka paņēmieniem. Lai gan čempionāta sākumā Ķēniņš spēlēja nepārliecinoši, pēc tam sniegums krasi uzlabojās. Tas arī pierāda, ka mūsu spēlētājam ir stipri nervi, ko noteikti treneris ir novērtējis. Starpcitu, Nolans ir ļoti labs psihologs.

Iepriekš minētie „Dinamo” spēlētāji varētu izstumt pagājušā gada cīnītājus Kobu Jasu, Juri Štālu un Kasparu Saulieti, Lai gan Jass bija Nolana mīlulis, iespējams šogad sastāvā tikt būs daudz grūtāk. Nevar jau zināt, kādas vēlmes ir Nolana prātā – vai ceturtās maiņas uzdevums ir spēlēt ar dzirkstelīti, vai arī laist laukumā ne tik enerģiskus spēlētājus, bet gan meistarīgākus.

Ļoti spilgts piemērs ir Roberts Bukarts, kas lielākoties ir spēlējis „Dinamo” ceturtajā maiņā. Bieži vien jūrmalnieks netika sastāvā, jo viņu izkonkurēja Ainārs Podziņš. Rautakalio palīgs Artis Ābols uzsvēra, ka Roberts ir tehnisks spēlētājs, bet dotajā brīdī ir nepieciešamība pēc enerģijas maiņas. Podziņš ir ļoti liels skrējējs un tāpēc arī tika sastāvā. Iespējams arī Nolanam ir šāds nolūks. Kādus secinājumus, visticamāk, varēs izdarīt pēc pārbaudes spēlēm.

Arī Jūliusa Šuplera ērā Bukartam esot teikts, ka tu spēlēsi ceturtajā maiņā – galvenais ir cīnīties un neļaut pretiniekam „elpot”. Lai gan šādi vārdi ir teikti, trenerim prātā tāpat iezogas doma – ko tad mēs turēsim to džeku sastāvā, ja viņš nespēj sakrāt nevienu punktu. Ļoti daudz ir šādi gadījumi, bet nu jau Bukarts Rīgas „Dinamo” rindās ir nonācis trešajā maiņa un spēlē kopā ar ierastajiem maiņas partneriem – Andri Džeriņu un Gintu Meiju.

Lai nu kā, bet šie spēlētāji sastāvā visticamāk tiks tikai tādā gadījumā, ja vien būs traumēti vadošie spēlētāji vai arī kāds atteiksies. Pagājušā sezonā bija spēlētāji, kas pateica paldies par pavadīto laiku komandā un arī traumēto netrūka.

Katrā gadījumā Tedam Nolanam nāksies palauzīt galvu, jo jaunie latviešu puikas „grauž” ledu, kas ir tikai pozitīvi. Nav jau izslēgts, ka arī Girgensons pievienotos izlasei, un ne jau ar mērķi spēlēt ceturtajā maiņā. Laiks rādīs, kuriem būs vēlme aizstāvēt sarkanbaltsarkanā karoga rindas un kuri to nespēs vai negribēs darīt.