Dažiem bāleliņiem šī būs „vienvirziena” biļete

Kurš gan nezina Boney M dziesmu „One way ticket”? Mūsējie hokejisti ir ieguvuši ceļazīmi uz Olimpiskajām spēlēm Sočos, bet kāds tam sakars ar „vienvirziena” biļeti? Omska, Kazaņa, Maskava, Mitišči, Jaroslavļa, Hantimansijska un Habarovska ir tās pilsētas, kuras Kontinentālajā Hokeja līgā (KHL) pārstāv latviešu hokejisti, tāpēc pēdiņās liekot vārdus vienvirziena biļete, šiem hokejistiem Latvijas Hokeja federācija iegādāsies „vienvirziena” biļetes uz Sočiem. Šīs būs pirmās Olimpiskās spēles, kurās būs tik daudz latviešu hokejisti, kuri spēlē Krievijas KHL klubos.

Šīs biļetes ir nopelnītas godam, jo par skaistiem vārdiem tādas nedod. Tās ir jāizcīna!

Nav noslēpums, ka lielākā daļa Latvijas hokeja izlases atbalstītāji domāja, ka latvieši tiks uz Soču Olimpiskajām spēlēm. Sastāvs bija gandrīz labākais – no Ziemeļamerikas neatbrauca vien Kaspars Daugaviņš, Zemgus Girgensons un Kristiāns Pelšs. Protams, ka hokejistiem vieta sastāvā ir jāizcīna, jo īpaši pie Teda Nolana – uz šo turnīru netika izsaukts viens no Latvijas labākajiem aizsargiem Guntis Galviņš. Arī Nolans minēja, ka savainoti un nemotivēti spēlētāji viņam izlasē nav vajadzīgi, tad var minēt, kurš no šiem faktiem būtu minams Gunta Galviņa sakarā. Bet par Girgensonu var droši teikt, ka komandas sastāvā viņš tiktu, jo šim puikam motivācijas netrūkst, bet meistarības līmenis ir zināms teju visai pasaulei – pirmās izvēles kārtas spēlētājus Nacionālajā Hokeja līgā (NHL) zina teju visi hokeja eksperti, tāpēc šajā sakarā nav daudz ko mēļot.

Mūsējie spēlēja labu hokeju, arī saliedētība bija augstākajā līmenī, bet līdz Sočiem gan labāk pagaidīt, jo līdz tam laikam sastāvs var mainīties teju par 30%. Vienmēr ir bijis zināms, ka pirmās trīs maiņas ir zināmas teju par 90%, bet ceturtais spēlētāju virknējums var mainīties. Iespējams, ka kāds jaunais spēlētājs var atrasties, jo pirms Soču Olimpiskajām spēlēm būs vēl pasaules čempionāts. Gan jau, ka visi atceras, kā „uzradās” Miks Indrašis, uzspīdēja Koba Jass, uz izlasi netika paņemts Guntis Galviņš un atgriezās Aleksandrs Ņiživijs ar Sandi Ozoliņu. Viena gada laikā notikumi var mainīties, bet vienu gan var teikt – hokejisti spēlēja ar lielu degsmi un arī sastāvs līdzīgi kā 2009. gada čempionātā Šveicē bija teju labākais. Iedomājaties, ja salīdzinām iepriekšējo pasaules čempionātu, kurā traumas dēļ nespēlēja Mārtiņš Karsums un Lauris Dārziņš, tad šogad hokeja izlase Nolanam bija daudz labāka. Iespējams šī faktora dēļ Nolanam morāli bija vieglāk strādāt ar izlasi, un, redz, izlasē atgriezās Sandis Ozoliņš, kuru šī Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Nolans minēja kā atslēgas spēlētāju.

Priekšā ir teju gads, Rīgas „Dinamo” kodols sāk izjukt, kas izlasē ir ienesis tikai pozitīvas vēsmas. Bijušie ziemeļamerikāņi Kulda un Bārtulis ir atgriezušies šai pus okeānam, tāpēc var palīdzēt izlasei. Lūkosim, iespējams dažus spēlētājus no „Dinamo” rindām pārņems kāds Krievijas grands (Indrašis vai Karsums), kas nāktu tikai par labu. Spilgts piemērs tam ir Lauris Dārziņš, kas Kazaņas „Ak Bars” rindās spēlējis ļoti maz, jo bijis traumēts, bet izlases rindās bija produktīvākais spēlētājs. Arī Miķelis Rēdlihs labi aizvadīja turnīru, kaut gan traumas pagājušajā gadā traucēja aizvadīt pilnvērtīgu sezonu. Kulda, Bārtulis, Sprukts, Pujacs un Masaļskis ir pārbaudītas vērtības, kuru sniegums ir bijis pietiekoši stabils.

Novēlēsim Latvijas hokeja izlasei veiksmīgu pasaules čempionātu, un gaidīsim ar pēc iespējas labāko sastāvu Olimpiskajās spēlēs, kurās vienā grupā būs jāspēlē ar Zviedriju, Čehiju un Šveici. Lai veicas!