Pētījums: 54% iedzīvotāju trūkst zināšanas par datu drošību

Vairāk kā pusei jeb 54% Latvijas iedzīvotāju trūkst zināšanu par savu datu drošību un privātumu digitālajā vidē, tikmēr viena trešdaļa pat īsti nezina, kā pasargāt savus datus internetā, liecina tehnoloģiju uzņēmuma Huawei  un pētījumu centra SKDS kopīgi veiktais pētījums “Iedzīvotāju pieredze un informētība par drošību un privātumu internetā un uzbrukumiem digitālajā vidē”.

Jo jaunāki bija veiktā pētījuma aptaujas dalībnieki, jo vairāk viņi savas zināšanas digitālajā vidē bija novērtējuši kā labas.

60% iedzīvotāju šķiet, ka viņu dati digitālajā vidē atrodas drošībā, kamēr pārējie vairs nav par to tik pārliecināti. Tikpat jeb 60% aptaujāto īsti nezina, kā droši uzglabāt savus datus viedtālrunī.

“Kaut arī lielākā daļa aptaujāto digitālajā vidē nav pieredzējuši nepatīkamus starpgadījumus, jāņem vērā, ka nākotnē digitālā vide mūsu dzīvēs spēlēs arvien lielāku lomu. Tādēļ zināšanas par savu datu aizsardzību ir akūti svarīgas,” saka Huawei Technologies komunikācijas vadītājs Baltijā Mindaugs Pluķis (Mindaugas Plukys). Viņš norāda, ka “saskaņā ar pētījumu lielākā daļa cilvēku (taču ne visi) jau ir ieviesuši galvenos digitālās vides aizsardzības pasākumus - drošas paroles, aizsardzības programmas u.tml., jo par digitālo drošību jārūpējas mums visiem.”

“Jautājums, kā mēs visi kopā varam radīt uzticību digitālajiem pakalpojumiem? Tas ir vairāku ieinteresēto pušu jautājums: valdības, pārdevēju, nozares pārstāvju un iedzīvotāju kompetencē.

Lielākā daļa cilvēku drošību uztver kā pašsaprotamu, un tam nevajadzētu neko maksāt. Bet, vai cilvēkiem jāsāk veikt privātais “riska novērtējums”? Tātad, kad tiešām nav ko slēpt (un viņi to zina), tad jums nekas nav jādara, taču, ja ir (bankas konta numurs, informācija par savu veselības stāvokli, informācija par uzņēmumu), tad vajadzētu apsvērt arī iespēju ieguldīt drošībā. Tas ne vienmēr ir materiāls ieguldījums, dažkārt tikai tas, kā jūs rīkojaties,” sacīja Huawei viceprezidents kiberdrošības jautājumos Mika Laude (Mika Lauhde).

Dažkārt daudz vienkāršāk ir sniegt jau sagatavotu drošības aizsardzības scenāriju vidusmēra viedierīču lietotājam, zinot, ka tiek izmantoti tik dažādi un atšķirīgi ierīču veidi.

“Mani galvenie ieteikumi digitālās vides drošībā ir:
• apsvērt, kur un ko jūs “klikšķiniet” un instalējiet,
• apsvērt, kādas privilēģijas jūs piešķirat savām lietojumprogrammām,
• apsvērt, kur jūs iegūstat vai lejupielādējat savas programmas,
• izvērtēt, kas sūta jums vēstules,
• atcerēties instalēt visus savas platformas atjauninājumus,
• saprast, kas vai kādi dati jums ir jāaizsargā,
• pārbaudīt, vai nav jāveic ierīces atjauninājumi,
• apsveriet iespēju izmantot ugunsmūri, aizsardzību pret vīrusiem, šifrēšanu u.tml.,
• apsveriet iespēju saņemt palīdzību savu digitālo īpašumu aizsardzībai,
• veikt svarīgāko datu dublēšanu,
• fiziski aizsargāt savas ierīces,
• nesniegt itin visur savu personisko informāciju.
Un atcerieties, ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, tas visdrīzāk tāds nav," uzsvēra Mika.