Optimizēta maksājumu apstrāde ar PaymentHub: mūsdienīgs risinājums darījumu pārvaldībai (3)
04:18Skaistuma noslēpumi sievietei. Kā tos noturēt jebkurā vecumā?
18:02Valmieras autobusu parks uzsācis karu pret latviešu slavenību un citiem nodokļu maksātājiem (5)
17:56ATVADU FOTO GALERIJA UN VIDEO IZCILĀS AKTRISES RASMAS GARNES PIEMIŅAI (2)
08:13BOB MARLEY – ONE LOVE Official Tribute Show! 2024. gada 21. augustā (2)
“Kino palīdz izstāstīt stāstus, kas ļauj asociēties ar notikumiem un piešķirt vērtību vietai, kurā dzīvojam. Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras,” diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēra filmas “Dvēseļu putenis” režisors Dzintars Dreibergs.
Komerctransports ir instruments ar pievienoto vērtību – instruments, par kura iegādi lemj uzņēmuma vadītājs, bet ikdienā strādā – šoferis, tas ir instruments, kas palīdz gūt peļņu, kā arī veido uzņēmuma tēlu. Tas nozīmē, ka komerctransportam vienlaicīgi ir ļoti vienkāršas un tajā pašā laikā gana sarežģītas funkcijas. Tas prasa nopietnus ieguldījumus, un vienlaikus īsākā vai garākā termiņā nes arī ieguvumus, tāpēc rodas loģisks jautājums, kā paildzināt komerctransporta mūžu?
Latvijas nodokļu iekasēšanas politika un prakse šodien ir uzskatāms piemērs parunai par aitām un cirpējiem. Turklāt ar PVN izmānīšanas shēmām tiek "frizēta" pati valsts – atbrīvojot tās kasi no godprātīgu nodokļu maksātāju pienesuma, graujot viņu motivāciju.
Pērnā gada rudenī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jau īstenoja vērienīgu reformu – t.s. pedagogu algu reformu, kuras ietvaros Rīgā aptuveni trešajai daļai skolotāju algas samazinājušās par spīti tam, ka kopējais skolēnu skaits šajā mācību gadā audzis par aptuveni tūkstoti bērnu, un tagad IZM gatavo nākamo reformu, lai no 2018. gada bērni uz skolu dotos jau no sešu gadu vecuma. Lai gan šo piedāvājumu pagaidām grūti nosaukt par izstrādātu un pārdomātu reformu, ir pamats uz to raudzīties ar nopietnām bažām, jo, kā liecina pieredze, līdz šim kādas reformas nepārdomātība nav bijis šķērslis tās īstenošanai.
Daudzi cilvēki sākuši satraukties, ka ūdens no plastmasas pudelēm esot kaitīgs, plastmasā esošo vielu dēļ. Tas, ka ir kaitīgi dzert no plastmasas pudelēm, ir pilnīgas muļķības. Īstenībā tas nav kaitīgi. Ja pērkat ūdeni, ko ražo lielas kompānijas, kas ilgstoši darbojas nozarē, uztraukumam nav pamata, protams, nevajag pirkt ūdeni aizdomīga paskata traukos, kas pildīti kādos kaktos.
Daudzos pētījumos pierādījies, ka emocionālā inteliģence – spēja apzināties un kontrolēt savas emocijas – ir cieši saistīta ar augstākiem akadēmiskajiem panākumiem, veiksmīgāku profesionālo pašizpausmi un lielāku apmierinātību ar ikdienas dzīvi kopumā. Par spīti šiem secinājumiem, vairums pasaules valstu emocionālo inteliģenci joprojām nav iekļāvušas savās izglītības sistēmu programmās. Emocionālo inteliģenci nav apguvuši lielākā daļa pedagogu, un tāpēc to neapgūst arī skolēni. Taču mūsdienu pasaulē, kurā pašizpausmes iespējas ir daudz plašākas par pašreizējās izglītības sistēmas stingrajiem rāmjiem, skolotājam ir jābūt līderim, iedvesmotājam un padomdevējam, kas spēj palīdzēt skolēnam izveidoties par dzīvesgudru, jebkādiem dzīves pavērsieniem gatavu personību, nevis tikai par indivīdu, kura prasmes aprobežojas ar spējām “atcerēties un atstāstīt” mācību vielu.
Rīgas apgabaltiesa ir pasludinājusi savu spriedumu vienā ilgstošā tiesvedības procesā, t.s., digitālās televīzijas lietā. Par vainīgām ir atzītas divpadsmit apsūdzētās personas, pieci apsūdzētie ir attaisnoti, viena apsūdzētā persona ir atbrīvota no kriminālatbildības.
Uldis Alksnis, tūrisma aģentūras “Jēkaba ceļojumi” vadītājs
Nesenie notikumi tūrisma nozarē, kad cilvēki, kuri samaksājuši par ceļojumu, paliek gan bez ceļojuma, gan bez naudas, liek aktualizēt jautājumu par tūrisma nozares uzraudzību un kontroli ceļotāju interesēs.
Latvijas pazīstamākais vokālais pedagogs; viņš arī: ārvalstīs atzīts dziedātājs, aktieris, režisors un profesors, kā arī, galu galā, galvenais Talantu Fabrikas žūrētājs! Edgars Kramiņš dusmojas par jauno mūziķu neprofesionalitāti, nesakoptību un ilgstošu nestrādāšanu ar sevi.
Sēž vīrs ar sievu, pusdieno. Pēkšņi sieva vīram iesit pa pakausi. Vīrs: „Par ko, mīļā?” Sieva: „Nečāpstini!” Vīrs pieklust, ēd tā, ka pat nekas nav dzirdams. Viss pilnībā ielīdis savā šķīvī. Pēkšņi, sieva ar vēl lielāku niknumu, iesit vīram pa galvu. Vīrs žēlabaini: „Mīļā, par ko tagad?” Sieva : „Atcerējos, kā tu pretīgi čāpstināji!”